"Lielākie secinājumi ir: tie, kam ir D vitamīna deficīts un viņi ir saslimuši ar Covid-19, tiem ir smagāka slimības gaita. Diemžēl pacienti, kuriem ir smags D vitamīna deficīts, iet bojā vairāk nekā tie, kam ir labs D vitamīna līmenis," pētījumus komentēja Gureviča.
Ārste arī norādīja, ka vairs skaļi nerunā par iepriekš izskanējušo hipotēzi, ka ar Covid-19 biežāk slimo tie, kam ir D vitamīna deficīts. "Inficēšanās risks ar Covid-19 tāpat ir liels, un D vitamīns kā noteicošais faktors inficēšanās biežumam ir aizgājis otrajā plānā.
D vitamīna līmenim ir jābūt labam, lai nebūtu tik smaga slimības gaita un būtu mazāks mirstības risks," uzsvēra Gureviča.
Par to, vai D vitamīnu izmanto arī kā ārstēšanas metodi, ir veikts tikai viens pētījums, kas rāda – ja pacientiem ārstēšanas gaitā papildus deva D vitamīnu, viņi ātrāk kļūst negatīvi Covid-19 reakcijai.
"D vitamīna loma un popularitāte pieaug, jo cilvēki ir kļuvuši gudrāki, zinām, ka D vitamīns ir vajadzīgs ne tikai kauliem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem," skaidroja Gureviča, mudinot sekot D vitamīna līmenim gan ziemā, gan vasarā.