Viņš atzīst, ka braukā pa Latvijas skolām savtīgu nolūku vadīts, jo vēlas uzzināt, cik labu fizisko sagatavotību jauniešiem nodrošina mācību iestādes sporta stundās.
„Pamatā pie visa vainīga ir programma, pēc kuras vispār mēs apmācam bērnus skolās. Uzskatu, ka viņiem jānodarbojas ar vispārēju fizisko sagatavošanos skolā. Viņiem jāprot skriet, ideālajā variantā – peldēt, jāprot uztaisīt vēderpresi, muguru, lai vispār būtu veselā miesā vesels gars,” saka Elbakjans.
Tam, ka Raimonda darbs treniņā atšķīrās no ikdienas darba sporta stundās, piekrīt arī tehnikuma sporta skolotājā un jaunieši. „Raimonds to darīja mazliet savādāk, nekā tas pieņemts sporta stundās, kā mums prasa standarts. Galvenais jau ir pašos bērnos. Ja viņi to nevēlas, tad nevar jau neviens piespiest,” norāda Ventspils Tehnikuma sporta skolotāja Ivita Zaķe.
Savs skatījums uz sporta stundām ir arī jauniešiem. „Pamatā sporta stundās mēs izpildām pārbaudījums, kas uzdots, bet šeit vairāk bija izturība – cik daudz tu izturi,” norāda Monta. „Ļoti patīk, ka bija daudz fiziskais. Treniņos pamatskolā nekad nav bijis tik daudz fiziskie treniņi kā šeit,” piebilst Emīls.
Paši jaunieši atzīst, ka vairāk aizrauj tos, kas ārpus skolas apmeklē arī kādus treniņus. Lai gan bija grūti, tomēr sporta stundas Raimonda stilā tehnikuma audzēkņi vēlētos vairāk. „Cilvēki būtu sportiskāki, izturīgāki. Nenīdētu tik daudz, ka kaut kas sāp,” pauž Monta. „Tagad nevarēja izturēt, jo nav jau kas tāds paredzēts katru sporta nodarbību,” atzīmē Evita.
„Ghetto Games” līderis ar sporta palīdzību un pēc tam diskusijā jauniešiem atgādināja arī seno patiesību, ka nekad nedrīkst padoties un ir jācenšas. Un viņam ir itin labs piemērs, ka šādi var arī kaut ko sasniegt – “Ghetto Games festivāls”, kas no parasta ielu basketbola turnīra izaudzis par Baltijas lielāko ielu kultūras pasākumu, kas notiks arī šogad.
