“Tā ir drosme vadības līmenī pateikt, ka esam gatavi atteikties no atsevišķiem speciālistiem, lai iegūtu kolektīvu, kas atbilst mūsu vērtībām; drosme atlaist cilvēkus, kas šobrīd rada peļņu, lai izveidotu kolektīvu, kas radīs peļņu nākotnē.
Tas ir process, caur kuru organizācija attīrās, bet par to ir jāmaksā,” skaidroja Vecvanags, piebilstot, ka šāda uzņēmumu attīrīšanās gan nevar notikt vienā dienā.
Psiholoģe Silvija Anikanova atzina, ka 25% cilvēka kvalifikācijas veido viņa profesionālās zināšanas, 75% - cilvēciskās iemaņas. “Cilvēciskās iemaņas nav iespējams iemācīt, tā ir psihoterapija un audzināšana. Tās mainīt darba vietā var tikai tad, ja organizācijā cilvēks kļūst par vērtību numurs viens. Ja uzņēmums rūpējas par cilvēku, cilvēks parūpēsies, lai arī prece arī laba,” pauda Anikanova.
Anikanova apliecināja, ka, ja vien darba apstākļi netraucē indivīda bioloģiskajai labsajūtai, cilvēkam ir normāli būt laimīgam darbā, tāpēc pārsteidzošs, viņasprāt, ir lielais skaits cilvēku, kas negūst piepildījumu savā profesijā.
“Darbs kalpo kā cilvēka pašrealizācija, taču cita lieta, kā tas nostādīts. Mūsu vide, darba attiecības ir neharmoniskas, pat pataloģiskas. Kā gan cilvēks var labi justies, ja viņš redz, ka viņu neviens nenovērtē?” teica Anikanova.
Vecvanags savukārt klāstīja, ka atziņa “darbā cilvēks nevar būt laimīgs” rodas vēl bērna attīstības periodā. Proti, brīdī, kad jaunietis pabeidz vidusskolu un izvēlas, ko darīt tālāk, no ģimenes un sabiedrības puses tiek uzspiestas mācības augstskolā. “Jaunietis varētu būt laimīgs automehāniķis, taču dodas mācīties par juristu,” sacīja Vecvanags.
Vecvanags piebilda, ka, meklējot iespēju būt laimīgam darba vietā, svarīgi ir nesaistīt laimi darba vidē ar atalgojumu. Laime darbā, drīzāk, saistāma nevis ar to, cik cilvēkam maksā, bet gan ar to, ko viņš dara.
Anikanova atzina, ka atalgojumam un naudai šobrīd piešķirta maģiska nozīme – uz vienkāršu papīra gabaliņu tiek novadītas cilvēka dzīvei svarīgas lietas. “Būtiskas lietas cilvēka dzīvē tiek novirzītas, kanalizētas uz naudu, taču par naudu var nopirkt seksu, bet nevar nopirkt mīlestību; var nopirkt zāles, bet nevar nopirkt veselību,” pauda psiholoģe.
