Aizvadītajās brīvdienās uguns nopostīja aptuveni 20 ha lielu platību Teiču dabas rezervātā. Ugunsgrēks skāris īpaši aizsargājamos biotopus aptuveni astoņu hektāru platībā, tostarp vecus vai dabiskus boreālos mežus. Izdeguši arī trīs silpureņu ceri.
Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Latgales reģionā Guntis Akmentiņš norāda, ka galvenais rezervāta dārgums – neskartie augstie purvi nav deguši. Cietušas dažas augu sugas, kuras, visticamāk, dažu gadu laikā atjaunosies.
„Varētu teikt, ka lielāko postījumu šī uguns veic attiecībā pret tiem dzīvnieciņiem, kas dzīvo šajā biotopā,” stāsta Akmentiņš. „Mēs redzējām sadegušas dažas ķirzakas. Abinieki ir tie, kas cieta visvairāk, un arī atsevišķi kukaiņi. Putni un lielie dzīvnieki acīmredzot paspēja pārvietoties. Skats, protams, nav pievilcīgs. Zemsedze ir sadegusi, arī kritalas ir pārogļojušās.”
Inspektors stāsta, ka ugunsgrēka laikā vējš nav bijis liels, tāpēc zemsedze nav degusi dziļi. Arī lielie koki nav cietuši.
Dabas eksperts vēl skaidro, ka uguns šajā biotopā sācies no dzelzceļa puses, līdz ar to – cilvēku izraisīts.
Ar dažu dienu intervālu lielā platībā dedzis arī Lubāna mitrājs. Ugunsgrēks izcēlies vietā, kur Piestiņas upe ietek Aiviekstē. Liesmas nopostījušas apmēram 30-35 ha zāles un krūmājus, skarot arī Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu - palieņu zālājus. Lielas applūstošas teritorijas pārsvarā ir vērtīga vieta ūdensputniem un putniem, kuri saistīti ar purviem.
Inspektors Akmentiņš gan norāda, ka putnu ligzdošana vēl nav īsti sākusies, turklāt samērā lielas pļavu platības palikušas neskartas.
Cietuši varētu būt aizsargājamie augi, piemēram, mānīgā knīdija no īpaši aizsargājamām sugām, taču tas būs atkarīgs no tā, cik dziļi liesma tikusi zemsedzē.
Dabas eksperti vēl turpinās apzināt postījumus un biotopu tālāku dzīvotspēju nākamnedēļ.
