Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elvīra Boikova ir rūpīgi pētījusi Baltijas jūru un procesus, kas tajā notiek: „Zivsaimniecība jūras krastā nebūtu vēlama, jo tā paaugstinātu slāpekļa un fosforu vielu ieplūdi.” Baltijas jūras eksperte uzskata, ka Latvija neatrodas pareizajā vietā šādam biznesam.
Jūra jau tā atrodas bēdīgā stāvoklī, proti, ar katru gadu tajā paplašinās bezskābekļa zonas, kurās nav dzīvības.
Lauksaimniecības ietekmē jūra ir piemēslota ar slāpekli un fosforu, kas tai nāk tikai par sliktu. Vienai no zinošākajām Baltijas jūras ekspertēm ir absolūti noraidoša nostāja akvakultūras projektiem Latvijas ūdeņos. Rīgas jūras līcī zivju un arī gliemeņu audzēšanai ir pārāk mazs sāls daudzums, savukārt Būtiņģe un Klaipēda regulāri piesārņojot mūsu ūdeņus ar naftas produktiem. Laši var kļūt pat savā ziņā toksiski.
Nopietni iebildumi pret akvakultūras projektu ir arī Pasaules Dabas fonda Ūdens programmas vadītājam Ingum Purgailim:
„Process nav caurskatāms. Cilvēki par to uzzināja novēloti un pieļauju, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nezina, kas vispār ir paredzēts, kas tās par teritorijām, kad būs, jo tas tika pieņemts ļoti steidzīgi un diskusija pilnīgi noteikti nav bijusi pietiekama.”
Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, nav noraidošs pret akvakultūras projektiem Baltijas jūrā, ja tie tiks pienācīgi uzraudzīti un to izvērtēšanā piedalīsies starptautiski eksperti. Savukārt par iespējamo Atlantijas lašu izbēgšanu no audzētavām un krustošanos ar Baltijas lasi un tā sekām, raidījumam „Vides fakti” izsakās ļoti izvairīgi. BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs: „Latvijas laša populācija vispār nav nemaz tik liela pie mums, un mums pāri par 80% ir mākslīgi atražots lasis. Dabīgās populācijas ir ļoti nelielas, lielākā ir Salacā un principā ir grūti pateikt, kā tas mākslīgais lasis uzvedīsies, ko viņš darīs. Tad, kad tas notiks, tad arī redzēs, kādi būs rezultāti.”
Jāpiebilst, ka vides aizstāvji negrib šādus eksperimentus un ir ļoti satraukti.
Mākslīgo lašu audzēšanas teritoriju izvietojumu noteikusi nevis valsts, veicot nopietnus izpētes darbus, bet gan investoru „EkoBaltika Group” vēlmes. Divas no izvēlētajām zivju audzēšanas teritorijām atrodas dabas liegumā. Par investora profesionalitāti šaubās ne vien dabas aizstāvji, bet pat BIOR institūtā.
Georgs Korņilovs: „Viņš ir tāds cilvēks, kuram patīk realizēt dažādus projektus un tie ir par ļoti daudz un dažādām tēmām, tai skaitā, arī par akvakultūru. Viņš kādreiz padomju laikos strādāja pie mums institūtā, un tad viņam arī bija visādi projekti. 80tajos gados viņš realizēja projektu par mākslīgo nārsta vietu izveidošanu Baltijas jūras piekrastē.
Nekas no tā projekta neiznāca, izņemot to, ka visa piekraste pēc tam bija pilna ar gumijas riepām.
No šī viedokļa, ja tieši viņš šo projektu iesniedz, tad ir saprotams, ka šis projekts būs ārkārtīgi rūpīgi jāizvērtē.” Teritorijas tiks iznomātas, rīkojot atklātu konkursu. BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pārstāvis uzticas komisijai, kurai būs jāvērtē iesniegtos biznesa plānus jūras apsaimniekošanai, bet vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka kompetentu akvakultūras ekspertu Latvijā praktiski nav.
Foto: LTV raidījums "Vides fakti"
„Vides fakti” noskaidroja arī par vidi atbildīgās ministrijas viedokli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola: „VARAM nostāja sākotnēji bija diezgan piesardzīga attiecībā uz šo Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas regulēja šo nolikumu astoņām teritorijām jūrā, tomēr saskaņošanas gaitā izskatās, ka esam spējuši panākt nosacītu kompromisu, lai visi vides riski tiek pienācīgi izvērtēti un ņemti vērā arī situācijā, ja izpētes laikā atklātos, ka kādai no akvakultūras audzētavām būtu būtiska negatīva ietekme uz vidi, vai tai skaitā uz aizsargājamām teritorijām jūrā un tad šādu darbību šajā teritorijā veikt nevarētu.”
Vides aizstāvji būtu gatavi atbalstīt vien gliemju audzēšanu jūrā, kas attīra ūdeni. Šai nozarei, salīdzinot ar lašu audzēšanu, ir krietni mazākas peļņas iespējas. Vides investīciju fonds izpētījis, ka gliemeņu audzēšana Latvijā ir izdevīga līdz tam brīdim, kamēr pie mums ir zemas algas. Zemkopības ministrija jūru grib iznomāt uz 30 gadiem, kuru laikā darba samaksa var ievērojami kāpt. Šodien ir jādomā par Baltijas jūras sakopšanas darbiem, realizējot mākslīgo lašu fermu projektu.
