Šogad vismaz pagaidām neviens Latvijas iedzīvotājs ar sēnēm vēl nav saindējies. Tomēr mediķi ar bažām gaida laiku, kad mežā varētu parādīties arvien vairāk indīgo sēņu.
Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāju Inita Dāniela skaidroja, ka pēc smaržas ne vienmēr var atpazīt indīgās sēnes.
„Ja sēnei ir ļoti nepatīkama smaka, tad tā sēne nebūs ēdama smakas dēļ, bet patīkama smarža neliecina, ka sēne ir ēdama,” stāstīja Dāniela.
Izrādās, esot pat mušmires, kas smaržojot pēc medus un garšojot pēc riekstiem.
„Visbīstamākās ir baltās un zaļās mušmires tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās ļoti vēlu, pat vairākas dienas pēc sēnes lietošanas pārtikā. Un tad jau cilvēku glābt varētu būt par vēlu, jo indes ir izplatījušās visā organismā - tiek bojātas aknas, nieres,” brīdināja eksperte.
Dāniela gan nesaprot, ar ko cilvēkiem izdodas sajaukt mušmires, bet saindēšanās gadījumi ir katru gadu. Bērzlapēm tās neesot līdzīgas, varbūt vienīgi kāds sēņotājs saulsardzenes vietā groziņā ieliek tieši mušmiri.
„Saulsardzene, lielā dižsardzene – pirmkārt šīm sēnēm ir bīdāms gredzens. Gredzens uz kātiņa ir kopīga pazīme ar mušmirēm, bet saulsardzenei gredzenu var pabīdīt uz augšu un leju, tas nav pie kātiņa pieaudzis, bet mušmirēm gredzenu nekur aizbīdīt nevar,” skaidroja Dāniela.
Tikmēr dažādas bekas cilvēki var lasīt droši, jāuzmanās tikai no rūgtajām, jo tās nebūs garšīgas. Arī tās, kuras ir neparastās krāsās, nevajadzētu ēst, jo tās ir mazliet indīgas.
„Gailenes laikam ir tās, kuras ir visvienkāršāk atšķirt. Ja sēņotājs nepazīst neko citu, tad vismaz gailenes pazīst, un, ja tas sēņotājs ir tāds, kurš pazīst tikai gailenes, tad lai arī lasa tikai gailenes,” ieteica Dāniela.
Ja ar sēņu pazīšanu esat uz jūs, tad vislabāk lasīt tikai cepamās sēnes, bet tās, kuras pirms lietošanas uzturā jāvāra, labāk lai paliek mežā. Tomēr visprātīgākais padoms laikam ir LTV sastaptajai sēņotājai Andai.
„Tas no senseniem laikiem ir zināms. Vecāmamma ir iemācījusi, kuras var ēst un kuras nevar. Nepazīstamas neņemam, svešas sēnes un visādas aizdomīgas atstāju mežā,” sacīja Anda.
Mobilajā aplikācijā "Sēnes Latvijā" apkopoti visu valstī sastopamo sēņu attēli, nosaukumi un apraksti. Ar aplikācijas palīdzību iespējams atpazīt sēni gan pēc nosaukuma latviešu un latīņu valodās, gan pēc attēla, gan citām pazīmēm - augšanas sezonas, vietas, sēnes veida vai izmantojuma.
"Sēnes Latvijā" pieejama "Android" un "iPhone" mobilo tālruņu operētājsistēmu lietotājiem. Aplikācijā ietverti arī padomi sēņošanā, kā arī receptes sēņu pagatavošanai un konservēšanai, informē "Latvijas Valsts meži". Sēņotājiem noderīga iespēja ir atzīmēt kartē labākās sēņu vietas, izmantojot viedtālruņus.
