Eksperiments: Cik radioaktīvs ir žurnālists Uldis Birziņš?

Radiācija ir it visur - gan akmeņos, gan dzīvās būtnēs, gan mobilajos telefonos. Latvijā vislielākā radiācija ir Ventspilī, mazākā - Balvos. Arī Černobiļas mākoņa skartajā Liepājā radiācija ir lielāka nekā Salaspilī un Baldonē, kur atrodas reaktors un radioaktīvo atkritumu glabātuve. Vislielāko radiāciju cilvēki saņem, smēķējot un atrodoties lidmašīnā. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" noteica žurnālista Ulda Birziņa radiāciju.

"Radiācija mums ir visur apkārt, lai kur mēs arī dotos," skaidro Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu un fizikas institūta profesors Jānis Bērziņš. Piemēram, urāns ir sastopams zemes dzīlēs, granītā. Savukārt tādu elementu kā kāliju cilvēki uzņem, ēdot banānus un ne tikai.

"Kālijs 40 ir ar ļoti ilgu sabrukšanas periodu - miljonos gadu. Kālijs ir arī mūsu kaulos, tā kā mēs visi esam drusku radioaktīvi," stāsta LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.

Latvijas Radiācijas drošības centra (RDC) speciālisti ir ar mieru izmērīt raidījuma "Vides fakti" žurnālista radiācijas līmeni. "Ja salīdzinām ar telpu, kur bija vidēji 20-30 nanozīverti, tad jums šobrīd šis rādītājs ir 50," stāsta RDC inspektore Aiga Zvirbule.

Radiāciju visbiežāk mēra nanozīvertos. Izrādās, mobilais telefons ir mazāk radioaktīvs - 30 nanozīverti (nSv). Tas gan nenozīmē, ka citiem cilvēkiem vajadzētu no žurnālista Ulda Birziņa izvairīties. Aizdomāties vajadzētu, ja šis līmenis pārsniegtu 500 nanozīvertus. Mājas mēdz būvēt no laukakmeņiem, tāpēc raidījums "Vides fakti" veica radiācijas mērījumus akmeņos un noskaidroja, ka tajos ir no 170 līdz 190 nanozīvertu liela radiācija. Arī šie rādītāji nav bīstami cilvēka veselībai un satraukumam nav nekāda pamata.

"Ir dažas ziemeļzemes, piemēram, Zviedrijā, kur ir klinšaināka pamatne, tur mājās ir diezgan daudz radona un ir vietas, kur ir jādomā par speciālu ventilāciju," dažādu valstu atšķirības skaidro LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.

Latvijā lielā koncentrācijā bīstamais radons māju pagrabos parasti nav sastopams. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijai nav pašiem sava radona. Radioaktīvo atkritumu glabātuve Baldonē ir paaugstināta riska objekts, tāpēc raidījumam "Vides fakti" teritorijas iekšienē filmēt ir aizliegts. Glabātuves nosaukums ir "Radons", sešdesmitajos gados Baldonē sāka nogādāt dažādus toksiskos atkritumus.

Speciālās tvertnēs pazemē atrodas pat lietas no Černobiļas. Baldones iedzīvotāji, protams, nav lielā sajūsmā.

"Man nekad tas nav paticis, bet mēs tur neko nevaram izlemt," sacīja Baldones iedzīvotāja Santa.

"Samierināmies. Nav gluži tā, ka te būtu cilvēka auguma baravikas," sacīja Baldones iedzīvotājs Arnolds, kurš atzīst, ka "tā manta kaut kur ir jāliek".

Atbildīgā iestāde par Baldones "Radonu" ir Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Ūdens analīzes rādot, ka glabātuves apkārtnē zemes dzīlēs esošais ūdens esot dzerams. Latvijā netiek uzglabāti nekādi radioaktīvi šķidrumi, tikai vecas medicīnas iekārtās vai citi objekti no Padomju Savienības laikiem, kas tikuši izmantoti dažādos eksperimentos. Latvija savu atombumbu nevar pagatavot.

"Nav nekādi urāna izotopi, kas būtu gatavi kādai nepatīkamai izmantošanai," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja LVĢMC Bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Andris Abramenkovs.

Arī Latvijas Radiācijas drošības centrā mierina, ka Baldones iedzīvotājiem nav jāsatraucas, jo radiācijas līmenis visu laiku tiekot kontrolēts. "Baldone 2. Viss turas apmēram pie 70 nanozīvertiem, Nekādu cēlumu, nekādu kritumu," komentē RDC operatīvais dežurants Mārtiņš Adamsons.

RDC vairāk kā 20 vietās visā Latvijas teritorijā izvietojis speciālās ierīces, kas kontrolē radiācijas līmeni. Mērierīces pievienotas kopējam Eiropas Savienības (ES) tīklam. Tas darbojas tiešsaistē un jebkurš interesents var jebkurā pasaules malā pārbaudīt radiācijas līmeni. 

"Ventspilī tas ir salīdzinoši augstāks, viena no zemākajām vietām ir Balvi. Ventspilī ir tuvu 180 nanozīvertiem stundā. Balvos ap 50-60," atklāj RDC operatīvais dežurants Mārtiņš Adamsons.

Arī Liepājā ir viens no augstākajiem radiācijas līmeņiem - krietni augstāks nekā Baldonē un Salaspilī, kur atrodas kodolreaktors. Eksperti to skaidro ar Černobiļas avārijas sekām. Šeit gājis pāri radioaktīvais mākonis un radiācija iesūkusies augsnē. Tomēr cilvēkiem tā vairs nav bīstama. Ja gadījumā jūsu radiācijas līmenis pārsniegs pieļaujamās normas, tas ātri vien atklāsies brīdī, kad šķērsosiet valsts robežu.

Lidostās ar pavisam neuzkrītošiem radiācijas vārtiem tiek kontrolēts radiācijas līmenis. Šie vārti mēdz nostrādāt brīdī, kad tos šķērso cilvēki, kuriem tiek veikta ķīmijterpija un arī tad, ja iedzīvotāji pārvadā radioaktīvas lietas, reizēm pašiem par to neko nezinot.

"Ir bijis kāds pulkstenis, par kuru cilvēks apgalvoja, ka to ir visu laiku vadājis visur līdzi un nekur nav uzrādījies. Tas viņam bija pārsteigums. Ir bijuši arī nenosakāmā vietā iegūti suvenīri un akmentiņi," atceras robežsardzes kapteinis Gunārs Puriņš.

Izrādās, lidmašīnās radiācijas līmenis ir 30 reizes lielāks nekā uz zemes.

"Pīpēšana un lidošana lidmašīnā ir divas no radioaktīvi bīstamākajām lietām. Lidojot lidmašīnā, būtiski samazinās aizsargājošās atmosfēras slānis, kas ir starp cilvēku un kosmisko starojumu. Tabaka satur radioaktīvu minerālu daļiņas un ar dūmiem tās nonāk tieši plaušās un uzkrājas," skaidro RDC operatīvais dežurants Mārtiņš Adamsons.

Tas nozīmē, ka, atmetot smēķēšanu, cilvēks var kļūt mazāk radioaktīvs. Tā kā Latvijā vairs nav tādu laboratoriju, kādas bija padomju laikos, kur zinātnieki eksperimentēja ar radiāciju, vienīgā iespēja, kā Latvijā varētu ievērojami paaugstināties radiācijas līmenis, ir, ja notiktu katastrofa kādā no Skandināvijas valstīm vai Krievijā esošajām atomelektrostacijām.

Radiācija ir visapkārt, tomēr Latvijā iedzīvotāji var priecāties, ka dzīvo salīdzinoši tīrā un mazradioaktīvā vidē. Latvijā nav iemesla arī satraukumam par elektromagnētiskā lauka starojuma ietekmi uz veselību.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti