Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni vienam no trim Eiropas Savienībā dzīvojošiem bērniem vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem ir liekais svars vai aptaukošanās. Par lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību atbildīgais Eiropas Komisijas pārstāvis Rodžers Vaits norāda, ka tendence ir augoša. Tādēļ komisija nolēmusi budžetu programmai „Skolas auglis” nākamajā mācību gadā palielināt par papildu 60 miljoniem eiro.
„Šogad, palielinot budžetu, viena no izmaiņām, ko esam ieviesuši programmā ir, ka tā segs arī izglītojošu materiālu izdevumus. Tie ir filmas, bukleti, kā arī bērnu apmācība, lai viņiem būtu lielāka izpratne par veselības ieguvumiem,” norāda Vaits.
Veselīgas pārtikas popularizēšanas programmā skolās iesaistījušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Angliju, Zviedriju un Somiju. Lai gan programma ieviesta pirms sešiem gadiem, skolās arvien ir saglabājušies daudzi šo sistēmu administrēšanas šķēršļi, kuru dēļ atsevišķas skolas nevēlas iesaistīties
„Skolu apgāde ar augļiem sākās pirms sešiem gadiem, taču arvien redzam skolas, kuras nelabprāt šajā sistēmā iesaistās, jo nevēlas to administrēt. Taču, ja mēs augļu shēmu apvienotu ar ilggadējo skolas piena shēmu, tādā gadījumā mēs varētu iegūt lielāku skolu uzņēmību,” skaidro Vaits.
Latvija gan nav starp tām valstīm, kas veselīga uztura shēmas skolās ievieš kūtri. Apguves rādītāji abām programmām esot augsti, īpaši „Skolas augļa” programmai, kura aptvērusi 95% skolu valstī, savukārt „Skolas piena” sistēmā iesaistās 64% skolu. Latvijas skolām, kas neiesaistās, lielākais šķērslis bez piegādāto un izlietoto porciju uzskaites piena vai augļa programmā ir naudas trūkums, stāsta Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Orlova. Viņasprāt, Eiropas Komisijas jaunais lēmums skolas vairāk motivēs piedalīties programmā.
Abu programmu – „Skolas piena” un „Skolas augļa” - apvienošanas projekts Eiropas Komisijā vēl tiek izstrādāts, un paredzēts, ka spēkā tas varētu stāties ne ātrāk kā 2016./2017. mācību gadā.
