Lielā daļā Eiropas valstu purvi ir nosusināti. Pēdējos gadu desmitos arī Latvijas purvu platības samazinās, un galvenais cēlonis tam ir vēl padomju laikos izveidotās meliorācijas sistēmas. Var teikt, ka daudzi Latvijas purvi lēnām mirst. Tikmēr ārzemnieki uz šejieni brauc tos apbrīnot.
"Kad mēs jau esam vairākas stundas pa purvu izstaigājušies, mana vācu kolēģe apsēdās purvā un teica – es prom neiešu.
Viņi vienkārši ir šokēti, pārsteigti, priecīgi par to, ka ir šie akači, dabas daudzveidība, kas viņiem Vācijas purvos vairs nav saglabājusies," Latvijas Televīzijai pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes vadošā pētniece Māra Pakalne.
"Latvijas purvos aug biotopi, kas ir ar prioritāro aizsardzības pakāpi Eiropas Savienībā (ES). "Purvos ir daudz ārkārtīgi retu augu sugas un arī putni. Saglabājot visu ekosistēmu kopumā, mēs saglabāsim gan augu, gan dzīvnieku valsti. Un, protams, arī purviem ir ļoti liela nozīme kā mitruma režīma glabātājiem. Tas ir ne tikai lokāli, bet plašākā teritorijā," skaidro pētniece.
Purviem ir ļoti liela ietekme uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu mazināšanu, tādēļ purvu iznīcināšana nebūt nenāk par labu zemeslodes veselībai.
Norokot purva virskārtu, piemēram, lai iegūtu kūdru, no augsnes strauji izdalās oglekļa dioksīds, kas veicina globālo sasilšanu. Tāpēc Eiropā ir īpašas programmas, kas palīdz aizsargāt un atjaunot purvus, tajā skaitā arī Latvijā.
"Dunduru pļavās mēs plānojam strādāt pie Skudrupītes līkuloču tecējuma atjaunošanas. Kur vien iespējams, centīsimies upi atjaunot vēsturiskajā tecējumā. Meža masīvā mēs plānojam atjaunot dabisku ūdens līmeni. Tas paredz grāvju aizbēršanu vai aizdambēšanu," pastāstīja ornitologs Jānis Ķuze.
Purvu atjaunošanas process Latvijā tiek veikts vairākās vietās. Ķemeru nacionālais parks šobrīd var lepoties ar ļoti labiem rezultātiem. Pāris gadu laikā appludinātajās teritorijās ieauguši daudzi aizsargājami augi. "Kopš mēs esam pacēluši ūdens līmeni, šajos kūdras laukos ir atgriezusies dzīvība. Tur atkal ligzdo ķīvītes, vairāku sugu pīles, uz ligzdošanu gatavojies ziemeļu gulbis un ļoti lielā skaitā tur uzturas neligzdojošās dzērves - pat līdz vairākiem simtiem putnu," situāciju Ķemeru purvā skaidro ornitologs.
Dabā visam ir nepieciešams būt līdzsvarā. Likvidējot purvus, lielākais ieguvējs ir cilvēks, toties daudzas augu sugas iznīkst, bet putniem jācenšas atrast citas dzīvesvietas.
