Pierobežas pilsētas Ludzas poliklīnikā jau no agra rīta apmeklētāji, gaidot rindā pie reģistratūras, var uzzināt pieejamā valodā pasniegtu informāciju par e-veselības būtību. Speciāls reklāmas rullītis tiek demonstrēts pa televizoru.
Vietējie iedzīvotāji atklāj, ka par izmaiņām, galvenokārt zāļu recepšu izsniegšanā, ir dzirdējuši, taču par daudzām e-veselības piedāvātajām iespējām vēl nezina.
Ar nākamā gada sākumu Latvijā sāks darboties e-veselības sistēma, kas paredz ne tikai elektronisku recepšu un darba nespējas lapu noformēšanu, bet arī ļaus ārstiem un farmaceitiem saņemt nepieciešamo informāciju par pacientu.
Tāpat paredzēts, ka tad, kad sistēmā iesaistīsies visi ārsti, arī pašam pacientam elektroniski būs pieejami dati par savām diagnozēm, izmeklējumiem.
Ģimenes ārsts Dāvids Menis, kura prakse atrodas gan Ludzā, gan vairākos novada pagastos, jau šā gada oktobrī uzsāka darbu e-veselības sistēmā.
“Manuprāt, e-veselība atvieglo mūsu darbu, jo [citādi] mēs sastopamies ar papīru jūru, maz laika paliek pacientam. Ar e-veselības ieviešanu jau atkrīt slimības lapas un receptes papīra formā,” saka ārsts un uzsver, ka pagaidām cilvēki nav pietiekoši informēti par e-veselības iespējām un bieži vien, lai pacientiem neradītu lieku stresu, kaut arī recepte pieteikta elektroniski, tā vienalga tiek izdrukāta un izsniegta, kā saka, “uz rokām”.
“Pacientu domas dalās. Vecāka gada gājuma cilvēkiem grūti saprast, kā tas ir, kad iziet no ārsta un viņam uz rokas nav receptes. Šajā gadījumā cenšamies izsniegt izdruku no ambulatorās kartiņas, kurā norādīti medikamenti, kas jālieto. Daži arī jauni cilvēki neizprot elektronisko slimības lapu izsniegšanas kārtību. Pagaidām vairāk laika tiek tērēts tieši skaidrošanai,'' stāsta dakteris Menis.
Ludzas un Zilupes ģimenes ārsti jau iepriekš savu pacientu datus, izveidojot elektroniskās kartiņas, lielākoties ir izvietojuši savās lokālajās sistēmās. Tas atvieglo arī viņu darbu, strādājot e-veselības sistēmā.
Tiesa, elektronisko informāciju par saviem klientiem daudzi ārsti, rūpējoties par pacientu datu drošību, pagaidām vēl nav gatavi uzticēt e-veselības portālam, atzīst ģimenes ārste no Zilupes Inga Sviklāne:
“Protams, ka tad, kad šīs te kartiņas es sarakstīšu un sūtīšu uz e-veselību un tā informācija nokļūs tajā lielajā apritē, protams, man ir šaubas par šo drošību. Bet nu pagaidām mēs sūtām tikai darba nespējas lapas un receptes.”
Ārste atzīmē, ka vismaz pašlaik problēmu darbā ar e-veselību nav bijis, taču darbs tikai sākas un gan jau būs arī jautājumi. Taču galvenais, lai ārstam būtu pieejams kvalitatīvs interneta pieslēgums. Piemēram, Zilupē tas esot pietiekami ātrs, taču kā būšot, strādājot lauku praksēs, pagaidām nav zināms. Tāpat svarīgas ir pašu ārstu prasmes darbā ar datoru.
“Iemācīties strādāt ar datoru -- tas jau ir lielākais darbs; ja droši strādā ar datoru, tad problēmu nav. Kamēr neproti, kamēr ir kļūdas - un kļūdas izlabot arī ir jāprot -, tad ir grūti, prasmes ir vajadzīgas,” saka Sviklāne.
Latgalē ar Nacionālais veselības dienestu šobrīd līgumus ir noslēguši pilnīgi visi ģimenes ārsti. Pavisam nedaudz līgumu ir atlikuši arī pārējos novados. Praktiski visas aptiekas Latvijā jau ir noslēgušas līgumu par e-veselības lietošanu. Līdz decembra vidum e-recepti vismaz vienu reizi izsnieguši nedaudz pāri par 2000 farmaceitu vairāk nekā 700 aptiekās.
