Dzīvot ekoloģiski kavē priekšstats par šāda dzīvesveida dārdzību un zināšanu trūkums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Mūsdienās daudz tiek runāts par to, kā dzīvot draudzīgi dabai. Eksperti atzīst, ka daudziem gribētājiem trūkst nepieciešamo zināšanu, lai mainītu savu dzīvesveidu.

Jau astoto gadu biedrība "Homo Ecos” apvieno tos cilvēkus, kuri grib dzīvot ekoloģiski, kā arī izglīto tādus, kuri vēlas uzzināt, kā to izdarīt.

Biedrības vadītāja Santa Krastiņa atzīst, ka atdeve no cilvēku izglītošanas astoņu gadu garumā ir tik liela, cik liela ir cilvēku apņemšanās mainīties. "Bieži vien infrastruktūra, apkārtējo cilvēku noliegums vai bailes no tā, ka es tikšu izstumts ir tas, kāpēc cilvēki izvēlas iet to ierasto ceļu vai to ceļu, kas jau ir iesākts," stāsta Krastiņa.

Viņa gan atzīst, ka par ekoloģiski tīru dzīvesveidu sabiedrībā runā, jo pašlaik tas ir moderni un cilvēkiem šādas tēmas sāk interesēt aizvien vairāk.

Tomēr uztrauc jautājums, kas notiks, ja dzīvot zaļāk vairs nebūs moderni. Tāpat svarīgi ir risināt tādus šķēršļus kā finanses un laiks, kas jāiegulda dzīvojot dabai draudzīgi.
Aptaujājot cilvēkus, var dzirdēt divus populārākos viedokļus – nezinu kā dzīvot zaļāk un tas ir par dārgu.

"Tam visam ir jāvelta gan laiks, gan nauda, gan sevi, atzīst kāds no iedzīvotājiem - Edgars Bobrovs. Viņš uzskata, ka dzīvot ekoloģiski ir iespējams un arī informācijas ir gana. Taču, viņaprāt, izmaksas gan ir problēma ar kuru jārēķinās.

"Es uzskatu, ja ir tiešām liela vēlme dzīvot šādā veidā, cilvēks noteikti to arī varētu panākt. Bet finansiāli noteikti ekoloģiskās lietas ir dārgākas. Tas nav tieši tas, kas mūsdienās vispārīgi sastopams," viņš norāda.
"Ikdienā tu nesēdi un nedomā par to, kā labāk sašķirot atkritumus. Es nešķiroju atkritumus, " atzīst Laura Blūma. Viņa ir viena no tiem, kas gribētu dzīvot zaļāk, bet nezina – kā. Viņa uzskata, ka valstij vairāk jāiesaistās un jāinformē cilvēki šajā jautājumā. "[Atkritumu] Konteineri ir jāpārkrāso. Uzlieciet krāsu - dzeltens, zaļš un zils! Viss - vairāk problēmu nav," viņa pauž.

"Homo ecos" vadītāja Santa cenšas atbildēt uz šiem un arī citiem jautājumiem, kuri varbūt neienāk prātā, bet ikdienas dzīvē sagādā grūtības. Piemēram, labāk izmantot riteni vai pašam savas kājas dodoties uz darbu, padomāt, vai mājās nevajadzētu ieviest ekonomiskās spuldzes un daudz ko citu. "Ekoloģiska vai bioloģiski sertificēta pārtika ir dārgāka. Tā ir, es piekrītu. Bet ir, protams, arī savi plusi. Cilvēki, kas izvēlējušies šo ceļu pievienojas kādai tiešās pirkšanas grupai. Tās ir grupas, kur cilvēki tieši no zemniekiem pasūta pārtiku, un pārsvarā šie zemnieki ir sertificēti. Tas nozīmē – viņi apliecina, ka viņu produkti ir bioloģiski," skaidro Santa.

Viņa stāsta, ka bieži vien jaunie vecāki uztraucas par sadzīves ķīmiju. "Lietojot sadzīves ķīmiju, vajag paskatīties, kādas ir rekomendācijas. Cik daudz tad ir jālej veļas pulveris veļas mašīnā? Cik daudz jāliek trauku mazgājamais līdzeklis uz švammītes? Bet vēl jau, protams, ir tādi dabiskie tīrīšanas līdzekļi, kas ir etiķis, citrons, ūdens un soda," viņa klāsta.

Galvenais, ko Santa grib uzsvērt ir tas, ka cilvēkiem jādomā, vai tiešām etiķis, citrons un soda maksās dārgāk par kādu parasto mazgājamo līdzekli. Dzīvot ekoloģiski nozīmē arī taupīt elektrību un ūdeni, kas samazina izmaksas. "Mēs kā "Homo ecos". Nemudinām cilvēkus pārcelties tikai uz laukiem un dzīvot tikai kopienās, bet savā ikdienā domāt, kas ir tās mazās lietas, ko mēs varam mainīt," viņa rezumē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti