Kā skaidroja Andersons, Eiropas Savienības direktīva par izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzību atvieglo administratīvo procedūru, ļaujot zinātniekiem darboties bez kārtīgas uzraudzības. „Zinātniekiem vairs nav jāsniedz kopsavilkums par to, kādi eksperimenti tiek veikti, kādus dzīvniekus izmanto, cik daudz. Tādējādi tiek panākta tāda kā slepenības gaisotne, un sabiedrība nevar uzzināt, par ko tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda,” skaidroja Andersons.
Biedrības pārstāvis gan atzina, ka eksperimentu nozare ir neliela daļā no kopējās dzīvnieku izmantošanas. „Mēs kā biedrība iestājamies pret dzīvnieku izmantošanu visās tajās jomās, kur bez tā var iztikt. Zinātnē dzīvnieku izmēģinājumi joprojām ir vajadzīga, bet vienlaikus vajadzīga virzība, kas nākotnē ļaus šos izmēģinājumus pārtraukt” atzīmēja Andersons.
Latvijā dati par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem daudzviet esot slepeni. Pieejami Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati, tomēr, pēc Andersona paustā, tie esot nepilnīgi. Pēc PVD datiem, pērn esot izmantoti ap 12 tūkstošiem dzīvnieku: 5600 peles, 3500 žurkas, 36 truši, 50 suņi, 25 kaķi, 15 cūkas un 2500 vīngliemeži.
„Jāatzīmē, ka ne visi dzīvnieki ir uzskaitīti. Ir anonīmas liecības, ka eksperimentos tiek izmantoti arī citi dzīvnieki. Pēc ticamām baumām, Latvijā eksperimenti notiek drusku slepeni vai ne pārāk likumīgi, taču pierādījumu par to nav,” sacīja Andersons.
