«Drošības poga» – daudzu neatklāts, dzīvību glābjošs pakalpojums

“Drošības poga” ir sociālā atbalsta pakalpojums, kurš nodrošina iespēju kādas nelaimes gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības.

"Drošības poga" – daudzu neatklāts, dzīvību glābjošs pakalpojums
00:00 / 03:20
Lejuplādēt

Viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem šī pakalpojuma sniedzējiem – Latvijas Samariešu apvienība, šo pakalpojumu sniedz jau vairāk nekā 1100 cilvēku visā Latvijā. Apvienība atgādināja, ka ir iespējams pieteikties arī sociālā dienesta finansētai "drošības pogai".

Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš stāstīja, ka viņa vadītā organizācija bija pirmā, kas Latvijā ieviesa tajos laikos vēl pavisam ko jaunu – drošības pogu.

Šī pakalpojuma ideja ir sekojoša – cilvēkam, kuram ir problēmas par sevi parūpēties, uz rokas vai kaklā ir šāda poga un gadījumā, ja notiek kāda nelaime, cilvēks pogu piespiež, sazinās ar zvanu centru un lūdz palīdzību.

Savukārt, zvanu centrā ir pieejama informācija par zvanītāja veselības stāvokli un kontaktpersonām. Samariešu apvienības vadītājs atzina, ka šis pakalpojums bijis pieprasīts, jo sniedz mieru arī cilvēka tuviniekiem.

“Bailes piecelties, vai bailes iet uz virtuvi vai bailes apmeklēt labierīcības – tas ir tas, kas daudziem cilvēkiem [ar veselības problēmām parādās]. Kad kājas paliek švakākas un pirksti nav vairs tādi kā gribētos – [nevar] pie visa pieķerties un pieturēties, tad tā ir viena no ļoti objektīvām un ļoti vajadzīgām lietām. Mēs savā pieredzē jau tuvu 20 gadiem esam pārliecinājušies, ka tā ir ļoti noderīga, ļoti nepieciešama un ļoti daudz labas lietas var izdarīt, jo īpaši, ja viņu lieto savlaicīgi, tā sajūta izveidojas un cilvēks var turpināt dzīvot savās mājās,” skaidroja Bērziņš.

Kopumā šobrīd Samariešu apvienības sniegto pakalpojumu izmanto vairāk nekā 1100 cilvēku un 800 no tiem ir Rīgā. Taču drošības pogu piedāvā vēl virkne citu organizāciju. Piemēram, uzņēmums SIA “Mājas aprūpe”, kas sadarbojas ar SIA “Dzīvības poga”. ”Dzīvības pogas” dibinātāja Marina Pjanova norādīja – pieredze rāda, ka cilvēki par šādu pakalpojumu bieži vien nezina, taču starp tiem, kuri to izmanto, dzīvības tiek izglābtas regulāri.

“Mūsu kliente – 72 gadi, pirmās grupas invaliditāte – nokrīt, nospiež pogu un tad viņas meita sniedz palīdzību vai mūsu operators organizē palīdzību, kad meita strādā un nevar pacelt klausuli. Kamēr viņa dodas palīgā mammai, viņa pati vai operators ar pogas palīdzību var sazināties ar mammu, sarunāties ar viņu, nomierināt,” piemēru minēja Pjanova.

“Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu. Tā tas ir arī Rīgā. Galvaspilsētā šī gada pirmajā ceturksnī šo pakalpojumu sociālais dienests palīdz nodrošināt vairāk nekā 600 personām.

“Ja kādā ģimenē ir šaubas par to, vai šādu drošības pogu izmantot vai nē, tad vienmēr ir iespējas sazināties arī ar sociālo dienestu. […] Būs jāraksta iesniegums, notiek arī ienākumu izvērtēšana,” skaidroja Rīgas Domes Labklājības departamenta sociālās pārvaldes vadītāja vientniece Ruta Klimkāne.

Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš atzina – ne vienmēr drošības pogas spiedējs atrodas bīstamā vai bezpalīdzīgā stāvoklī. Ja dienā, vidēji tiek saņemti 50 zvani – lielākajā daļā gadījumu senioram bijis vientuļi un viņš vēlējies parunāt, taču katrs sestais zvans statistiski, vismaz Latvijas Samariešu apvienībai, ir par patiesi dzīvību glābjošām situācijām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt