Aptuveni trīs gadus Lestenē darbojas biogāzes ražotne. Tās darbības princips ir salīdzinoši vienkāršs - no kūtsmēsliem un kukurūzas zaļās masas rūgšanas procesā tiek ražota gāze, kas vēlāk tiek pārveidota par elektrību. Izklausās ļoti zaļi un videi draudzīgi, tomēr vietējā dīķī pazudušas zivis.
"Kad nebija biogāzes ražotne, tad ūdens bija dzidrs. Varēja redzēt, kā līņi staigā pa ūdenszālēm un tās virs ūdens kustas. Tagad viņi visi pazuduši," sacīja Lestenes pagasta iedzīvotājs Edgars Prūsis.
Prūša kungs pirms trīs gadiem pārracis un iztīrījis savu dīķi, kā arī tajā ielaidis vairākus simtus dažādu sugu zivju. Visi ieguldījumi izsviesti vējā. Dīķis arī sācis lielā ātrumā aizaugt. Viņš ir pārliecināts, ka pie tā vainojama biogāzes ražotne, kurai garām tek upīte, kas vēlāk turpina ceļu cauri viņa dīķim.
"Te ir pirmā nosēdaka. Kā straume nāk, tā viss paliek šeit. Kaut kas aizķeras meldros, pārējais paliek šeit, nosēžas, nosedz dīķa dibenu, parādās tāda plēksnīte, tās lipina ciet žaunas, un daba ir sapostīta. Bija domāts, ka gulbjiem un pīlēm ir vieta. Pīles vairs nemaz nenāk baroties, viņām vairs nav ko darīt, jo grunts ir nosegta ar gļotu. Divus gadus atpakaļ skraidīja mazās pīlītes, te bija kā biezs meža pīles, tagad nav," pastāstīja Prūša kungs.
Pirms gada šeit tika ierīkota jauna peldvieta. Šobrīd bez grābekļa palīdzības ieiet ūdenī nav iespējams.
Arī kaimiņos dzīvojošā Jura Mariņmuižas dīķī situācija neesot laba. Pirms aptuveni gada biogāzes ražotnei gadījusies tehniska ķibele, kā rezultātā upītē nokļuvušas kaitīgas vielas, un viņa dīķī daudzas zivis gājušas bojā. Toreiz Juris saņēmis kompensāciju 700 eiro apmērā.
Viņi atbrauca un ņēma analīzes no ūdens, bet tā arī man neko nepateica. Tajā biogāzē ir diezgan daudz skābekļa un zivīm tas ir par daudz. Šeit kādreiz bija vēl viens dīķis, bet tas ir aizaudzis, rāda Lestenes iedzīvotājs.
Abu dīķu saimnieki ir pārliecinati, ka vēl joprojam viņu dīķos no biogāzes ražotnes ieplūst kaitigas vielas, tāpēc raidījums "Vides fakti" devās uz ražotni noskaidrot, kur slēpjas problēma, taču intervija tiek atteikta. Ražotnes teritorijā vien novērota mēslos iestigusi un pārgurusi lapsa, kura nespēj saviem spēkiem izkļūt ārā no ražotnes teritorijas.
"Stacijas radītais piesārņojums tiek rūpīgi kontrolēts. Pašreiz mūsu rīcībā nav nonākusi informācija par radušos piesārņojumu, un zivju dīķa īpašnieks pirms šī raidījuma tapšanas nebija pie mums vērsies, kaut gan iepriekš esam viņam apliecinājuši, ka gadījumā, ja mūsu vainas dēļ dīķī ies bojā zivis, kompensēsim nodarījumu, ielaižot dīķī tikpat zivju. Esam pilnībā gatavi pilnībā sadarboties ar visām iesaistītām pusēm, lai operatīvi novērstu jebkurus stacijas radīta piesārņojuma riskus un cēloņus un kompensētu zaudējumus, taču, ņemot vērā citus iespējamos piesārņojuma avotus, šīm aktivitātēm jābūt objektīvām un metodoloģiski pamatotām, tostarp jāveic laboratoriskas analīzes," teikts e-pasta vēstulē, ko nosūtījis uzņēmums "Agro Lestene".
Izskatās, ka šajā gadījuma ražotājs neizvairās no atbildības. Šobrīd nav pierādījumu, ka piesārņojuma avots varētu būt rūpnīca, tikpat iespējams, ka zivju pazušanā un dīķu pastiprināta aizaugšanā vainojamas apkārt esošās lauksaimniecības zemes, kurās tiek iestrādāts biogāzes ražošanas procesā radušais blakusprodukts digestāts.
Digestātā ietilpst daudz orgenogēno elementu – slāpeklis, fosfors, kālijs un šī iemesla dēļ digestātu var izmatot lauku mēslošanai," sacīja Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle.
Lai noskaidrotu, kas notiek Prūša kunga dīķi, "Vides fakti" šo vietu uzaicina aplūkot hidrobiologu Andri Urtānu.
"Te ir trejdējūdensziede un mazlēpītes, kas nav sliktākie rādītāji. Ja te tīrākā virca nāktu iekšā, šis augs izzustu viens no pirmajiem, bet tas, ka te ir daudz ūdensaugu, gan liecina, ka šeit ir daudz barības vielu," dīķi apskatot, sacīja raidījuma pieaicinātāis hidrobiologs Andris Urtāns.
Tātad dīķa ātrā aizaugšana trīs gadu laikā nav bijis gluži dabisks process. Pēc raidījuma "Vides fakti" izrādītās intereses Valsts vides dienests solīja veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kas īsti Lestenē notiek.
Tās putas nav labas. Tā varētu būt organika, kas nav sadalījusies," pie Prūša kungam slūžām spriež hidrobiologs Urtāns.
Blakus šim dīķim atrodas zemes gabals, kuru Prūša kungs iznomājis vietējam zemniekam. Tur tiek audzēta kukurūza. Lauks ir ar slīpumu uz dīķa pusi. Ja tajā tiek iestrādāts digestāts, tas lietus laikā var pa mālaino augsni aiztecēt vai nu uz dīķi vai tuvējiem grāvjiem un tālāk jebkurā gadījumā nonākt upītē.
Tas faktiski ir nāves spriedums dīķim," pavēstīja hidrobiologs Andris Urtāns.
Tomēr Prūša kunga lauks nav vienīgais, kas cieš no digestāta. Kukurūzu tuvējā apkārtnē audzē vairāki zemnieki, jo to pēc tam ērti var pārdot biogāzes ražotnei.
"Tā kā digestāts ir diezgan jauns mēslošanas līdzeklis Latvijā, tad tā izmantošanu lauksaimniecībā pašreiz normatīvie akti neregulē, un vienīgā prasība, kas tiek attiecināta uz digestātu, ir par mēslošanas līdzekļu neizkliedēšanu uz sasalušas un ar sniegu klātas augsnes," par digestāta kontroli pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle.
Rezultātā katrs zemnieks vai arī biogāzes ražotāji uz viena lauka teorētiski var izgāzt tik daudz digestāta, cik vien vēlas. Un neviena atbildīgā institūcija neko nevarēs izdarīt.
Tas nozīmē, ka valsts, dodot zaļo gaismu biogāzes ražotnēm, nav visu pārdomājusi līdz galam. Ir tikai noteikts, kā ražotnēm digestāts ir jāuzglabā pirms izstrādāšanas uz lauka, taču par tālāko procesu īsta regulējuma nav.
Zaļā biogāzes ideja pēc savas būtības ir laba, taču, ja viss process nenorit gludi, ekologiskus draudus var izjust apkārtējie iedzīvotāji.
