Tā sauktais Dienvidāzijas koraļļu trijstūris ir plaša teritorija, kas plešas no Indonēzijas un Filipīnu arhipelāgiem, līdz Papua Jaungvinejai Zālamana salām un Austrumtimorai.
Starptautiska zinātnieku grupa pašlaik veic ļoti plašu pētījumu, lai pārliecinātos par koraļļu rifu stāvokli un rezultāti nav iepriecinoši – plašā teritorija, kurā atrodas aptuveni trešdaļa no visas pasaules kokraļļu rifiem un tiem raksturīgajām zivju sugām, ar katru gadu samazinās. Okeāna ūdens kļūst siltāks un skābāks, kas veicina gliemežvāku eroziju, balina koraļļus un dzen postā ekosistēmai raksturīgās zivju sugas.
„Ja runājam par koraļļu rifiem, tad pašlaik izveidojusies krīzes situācija. Koraļļu rifi samazinās visā pasaulē un daudzos gadījumos tā ir strauja samazināšanās. Tas nav pārspīlējums, ja zinātnieki prognozē pilnīgu šīs ekosistēmas iznīkšanu nākamo simt gadu laikā,” sacīja Kvīnslendas universitātes vadošais pētnieks.
Zinātnieki uzņēmuši tūkstošiem attēlu ar speciālām kamerām, veidojot trīsdimensiju koraļļu rifu kartes. To regulāra atjaunošana kļuvusi par ļoti svarīgu koraļļu ekosistēmas stāvokļa novērošanas indikatoru un vēl vairāk pilnveido līdzšinējo izpratni par to nozīmīgumu dabīgo ūdens barjeru veidošanā un ogļskābās gāzes samazināšanā atmosfērā, kas tos padara par būtiskiem temperatūras paaugstināšanās aizkavētajiem.
Kā uzsver zinātnieki – jautājumu par koraļļu rifu attīstību joprojām ir daudz, taču viens ir skaidrs – turpmāka piesārņojuma līmeņa un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju palielināšanās šo skaisto un nozīmīgo mūsu planētas sastāvdaļu var arī iznīcināt.
