Dermotologi brīdina par pavasara saules staru bīstamību

Ādas vēzis ir Latvijā izplatītākā ļaundabīgā vēža forma un ir tikai daži soļi līdz saslimšanai ar to. Ārsti uzskata, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota par to, kā pareizi sargāt savu ādu, ja nonākam intensīvas saules vai solārija starojuma ietekmē.

Strādājot vai atpūšoties ārā, ne viens vien jau ir ticis pie brūnas sejas krāsas. Pavasarī iesauļoties var ātri, gan rosoties pa dārzu vai lauku, gan vienkārši pastaigājoties dabā.

Ārsti iesaka ikdienā staigāt ar cepuri galvā un apģērbu, kas nosedz visu pārējo ķermeni.

Cilvēkiem Latvijā ir ziemeļnieku ādas tips, kas nozīmē, ka ir jāsargā sevi no saules. Kosmetoloģe Jekaterina Repiševska skaidro, ka tikai dažu mēnešu garā vasara neko nenozīmē. Karsts un saulains laiks nav viens un tas pats. Proti, nav jābūt +30 grādiem, lai āda apdegtu. Tas notiek arī pavasarī.

Tas ir mīts, ka psoriāzi, neirodermītu vai pinnes var izārstēt ar solārija palīdzību, apgalvo dermatologs Raimonds Karls.

Ādas aizsardzības speciālisti atgādina, ka līdz ar pavasara pirmajiem saules stariem jau jāsāk lietot saules aizsardzības krēmus. Aizsargkrēmi ir gan organiskie, gan neorganiskie, no kuriem neorganiskā krēma iedarbība ir ilgāka un tas ātrāk sadalās. Ik pēc divām stundām noteikti krēma aizsargkārta ir jāatjauno. Jālieto krēmi ar apzīmējumu 50+, jo ziemeļniekiem āda ir ģenētiski gaiša.

Aizsargkrēmi nesastāv tikai no dabīgām vielām, nav iespējams saražot krēmu, kurš būtu stabils un tai pašā laikā bez konservantiem. Ja kāds nevēlas lietot šādus krēmus, tad ādu pasargās viegls apģērbs. Raidījumā „Kā labāk dzīvot” biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls stāsta, ka šādu apģērbu līniju izveidojis uzņēmums „Nike”, kurš izstrādājis speciālas šķiedras ādas aizsardzībai pat mulsulmaņu parandžās.

Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" ieraksts par pavasarī svarīgo aizsardzību pret ultravioletajiem stariem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt