Katru rītu vest savu atvasi uz bērnudārzu šķiet pavisam ikdienišķs un pašsaprotams process, taču Rīgā ļaudis uz pieskatīšanas vietu ved arī savus seniorus. Demence ir milzīgs 21. gadsimta izaicinājums veselības aprūpei un sociālajai jomai. Pasaulē aptuveni 50 miljoniem cilvēku ir demences sindroms. Demence skar 5,4% cilvēku vecumā virs 65 gadiem, un līdz ar vecumu pieaug arī tās izplatība.
Dienas aprūpes centrā personām ar demenci seniori centīgi iesaistās vingrošanas nodarbībā. Kopumā centru apmeklē 25 cilvēki, kurus mūža briedumā skāruši kognitīvi prāta funkciju traucējumi jeb demence.
"Mūsu cilvēkiem, senioriem ir diezgan atšķirīgas tās saslimšanas pakāpes. Ir pāris klienti, kuriem ir smagākā formā, kuri neorientējas laikā un telpā," skaidroja dienas aprūpes centra personām ar demenci "Duntes Ozoli" vadītāja Inga Plataiskalns:
"No rīta viņus atved un vakarā viņus aizved tuvinieki. Viņi apjūk kaut kādās situācijās, ne vienmēr spēj adekvāti atbildēt uz jautājumiem un praktiski neatceras.
Viņiem nav īslaicīgā atmiņa tik labā līmenī, kā tas ir veseliem cilvēkiem. Respektīvi, varbūt viņi atceras kaut kādus notikumus, kas ir bijuši viņu jaunībā, bērnībā kādreiz iepriekš, bet viņi neatceras, kas ir noticis pirms pāris stundām.
Atmiņas zudums var kaitēt ne tikai pašam, bet arī kaimiņiem un līdzcilvēkiem, tāpēc šiem cilvēkiem ir nepieciešama pieskatīšana, gluži kā maziem bērniem.
Ar demenci sirgstošs cilvēks lieliski atcerēsies savus skolas gadus, bet var aizmirst faktu ka ir pirms mirkļa atgriezis ūdens krānu vai uzlicis vārīties kartupeļus.''
Patlaban pansionātos, kas sniedz pakalpojumu ar demenci sirgstošiem cilvēkiem, brīvu vietu nav, tāpēc Rīgas pašvaldībai sadarbojoties ar vairākām biedrībām, demences skartajiem cilvēkiem ir iespēja bez maksas apmeklēt dienas centrus.
"Dienas centra pakalpojuma ietvaros ir iespēja saņemt uzraudzības pakalpojumu – tur atrodoties, personāls uzrauga, atbalsta pašaprūpes , ēdināšanas nodrošināšanā, [sniedz] sociālā darbinieka konsultācijas, atbalsta personas tuviniekus, [piedāvā] izglītojošās aktivitātes, tāpat dažādas grupu un individuālās nodarbības, citu speciālistu konsultācijas," piedāvājumu klāstīja Rīgas Sociālā dienesta vadītājas vietniece Marina Fiļipova. "Piemēram, psihologa, ergoterapeita vai kādu citu speciālistu. Protams, arī pastaigas tiek nodrošinātas. Svarīgi, ja personas tuviniekiem nav iespējas personu nogādāt uz dienas centru, tad pakalpojuma sniedzējam ir iespēja nodrošināt transporta pakalpojumu – nogādāšanai uz un no."
Sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka uz šādiem centriem ļaudis ved kā uz patversmi vai zupas virtuvi. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ ir radusies situācija, ka
dome ir gatava finansēt ar demenci sirgstoša cilvēka atrašanos specializētā dienas centrā, bet gribētāju par spīti garajām rindām pansionātos, trūkst.
"Es te nāku jau divus gadus, man te ļoti patīk," pastāstīja dienas aprūpes centra apmeklētāja Vaira Ozoliņa. "Pirmkārt, te ir laba kompānija, otrkārt, man patīk vingrot, man ļoti patika, ka mūsu fizioterapeite man palīdzēja izstrādāt abas rokas pēc lūzuma, es gada sākumā salauzu abas rokas; un vispār šeit ir ļoti patīkami, te var izdomāt, ko darīt, var zīmēt, var krāsot, var izšūt. Visu ko var darīt. Ja es kaut ko gribēšu, pajautāšu, man viss tiks atrasts, iedots, tāpēc man te ļoti patīk."
"Tas ir pat zinātniski pierādīts, ka tādas rutinizētas ikdienas aktivitātes, fiziskās aktivitātes, komunicēšana, piespiešanās darīt kaut kādas lietas, nezinu, tās pašas krustvārdu mīklas, vārdiņu minēšanas, jebkāda veida smadzeņu un ķermeņa darbināšana, tas palīdz saglabāt to esošo funkcionēšanas spēju, neaizlaist to tālāk," skaidroja centra vadītāja.
"Man sanāca tā, ka es pārdzīvoju trīs insultus, un man bija ļoti smagi, es pazaudēju cerību uz dzīvi, un te meitenes centrā ar mani darbojās, bija psihologs, ar mani runājās un izskaidroja, ka es varu rakstīt dzeju pēc insulta," stāstīja centra apmeklētāja Larisa Cīrule.
Larisas kundze ar dzejas lasījumiem uzstājusies jau 15 dažādās senioru iestādēs.
Viņa šeit jūtas kā otrajās mājās un ir pateicīga, ka centrā viņai palīdzējuši atklāt aizraujošu talantu – dzejas rakstīšanu.
"Es vienkārši ņemu lapiņu, sāku kaut ko uzrakstīt, dažreiz man nekas neiet galvā un pēc tam tas, kas paliek, kļūst par dzejoli," paskaidroja Larisa.
"Es mīlestību meklēju, bet neatradu, tā aiziet garām manām durvīm," Larisa lasīja savu dzejoli. "Man liktenis palikt vienai un nākt pie jums un stāstīt, ko liek mana sirds balss un Dievs – viņš mani saprot, es ticu viņam. Es vēlētos tev teikt, nesodi citus, piedod, ar smaidu dzīvo, izņem akmeņus no kabatām, un dvēseles skaistums tevi glābs. Ar Dievu dzīvo, nes citiem prieku un siltumu."
Patlaban Rīgas pašvaldībā dienas centri personām ar demenci bez maksas ir nodrošināti 130 cilvēkiem. Ja demences skartam tuviniekam vai ģimenei šis atbalsts ir nepieciešams, var zvanīt uz Rīgas Labklājības departamenta informatīvo tālruni 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048.
