VARAM savu lēmumu attiecībā pret „Skonto būve" prasību vairākkārt ir mainījusi, un „Delna” uzskata, ka šobrīd papildu līdzekļu došana būvniekiem ir pārāk necaurspīdīgs process. Turklāt tiesiski tam nav pamatojuma.
„Viņš parakstīja dokumentu, apliecinājumu, ka uzņemas visus finanšu riskus, kas radīsies līguma ietvaros, kā arī līgums ir noslēgts pēc FIDIC Dzeltenās grāmatas, tātad maksimāli visi riski gulstas uz izpildītāju, nevis uz pasūtītāju. No otras puses – ja pārtrauc sadarbību ar šo būvnieku, veic nākamo soli, taisa iepirkumu un ņem citu pakalpojuma sniedzēju, tas ir laiks: Eiropas finansējums iet garām un tas gulstas uz valsts budžetu. Bet, mūsuprāt, nevar pakļauties viena uzņēmēja šantāžai un maksāt viņa, ja pieļaujams, ka sākotnēji apzināti gāja uz risku un, lai uzvarētu iepirkumā, iedeva mazāko cenu un pēc tam caur sarunu procedūru mēģinātu palielināt iepirkuma līguma summu,” skaidro „Delnas” direktors Gundars Jankovs.
Pērn valdība rezervēja papildu 16,5 miljonus eiro projekta pabeigšanai. Pašlaik no Eiropas Savienības fondiem par projektu paredzēts atmaksāt 20 miljonus eiro, bet Latvijas līdzfinansējums ir 9 miljoni.
Līgums ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir VVD, galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija "Mueg".
Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķu sanāciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
