Jēkabpils biedrībā "Cerību sala" notiek deju nodarbības, taču tās nav parastas dejas, bet gan dejas sēdus. Dalībnieki sēž krēslos un mūzikas pavadījumā izpilda dažādas kustības ar rokām un kājām. Šāds deju veids ir domāts cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī senioriem, kuriem ir grūtības nostāvēt kājās.
Nodarbības Jēkabpilī pasniedz deju skolotāja Indra Spalviņa. Viņa skaidroja, ka dejas sēdus ir labs veids, kā izkustēties un gūt prieku.
"Šīs dejas nav ar medicīnisku mērķi, šīs dejas ir vairāk ar emocionālu, mentālu mērķi cilvēkus savest kopā, lai viņi kopā skaistas mūzikas pavadībā būtu vienoti un varētu izkustēties. Būsim atklāti – cilvēki ar kustību traucējumiem, ar īpašām vajadzībām skaitās atstumtā sabiedrības daļa. Parastā deju kolektīvā viņiem nav piemērota vide. Šīs dejas ir tās, kas viņiem varētu ļaut saprast un apzināties, ka arī viņi to spēj," viņa sacīja.
Biedrības "Cerību sala" biedri ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, daudziem ir grūtības izpildīt kustības ar kājām, citiem – slikti klausa rokas. Tomēr Spalviņa uzsvēra, ka dejas sēdus ir piemērotas arī šādos gadījumos.
Viņa norādīja: "Šīs dejas ir svarīgi dejot vismaz galvā, vismaz domās. Fenomens ir tāds, ka mums parasti ir 10 nodarbību cikls projektos, un pēc tām 10 nodarbībām kaut mazliet, kaut puscentimetru, bet roka, kāja pakustas. Un tas ir apbrīnojami, tiešām apbrīnojami!"
Lai dejas padarītu interesantākas, tiek izmantoti dažādi atribūti, piemēram, perkusijas, lakatiņi un citi palīgmateriāli.
Biedrībā paredzētas 10 nodarbības divām grupām. Tās notiek, biedrībai īstenojot projektu.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Aija Kvēpiņa uzsvēra, ka no dalībniekiem ir daudz labu atsauksmju: "Sevišķi var pieminēt Ričardiņu. Kaut gan viņam ļoti slikti strādā rociņas, kājiņas, bet viņš centās izpildīt katru parādīto zīmīti, ko skolotāja rādīja, to viņš izpildīja. Bērniem ļoti patīk, jo te tiek nodarbinātas ne tikai rokas, kājas, bet nodarbināti visi muskuļi, ir jāšūpojas, viss ķermenis tiek izšūpots. To var darīt tik, cik cilvēkam ir spēka. Ar spēku nekas netiek prasīts, tāpēc visiem laikam patīk."
Dejas sēdus izmēģina gan "Cerību salas" biedri un klienti, gan viņu tuvinieki.
Olga ir mamma bērnam ar īpašām vajadzībām. Viņa uzsvēra, ka tā ir ļoti laba iespēja: "Mums patīk, ļoti patīk, tāpēc ka mums tas ir pirmo reizi, mēs uz tādām dejām nestaigājam. Kustības, viss sāp no sākuma, pēc tam jau vieglāk. Ļoti mums patīk. Viņš ar prieku iet uz šīm nodarbībām, gaida. Interesanti, ļoti laba lieta. Lai izkustinātu locītavas, vēl ar mūziku – tas ļoti palīdz."
Dejas sēdus ir senioru deju apakšžanrs, kā pirmsākumi meklējami Vācijā. Indra Spalviņa ir Latvijas Senioru deju apvienības valdē, un viņu šajā deju žanrā apmācīja apvienības priekšsēdētāja Laimdota Andersone, bet tuvākajā laikā deju skolotāja plāno pilnveidot savas zināšanas un prasmes ārzemēs.
