Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs-reanimatologs Dr. Roberts Stašinskis raidījumam "Vides fakti" stāsta, ka, sadegot organiskajām vielām, tās paliek turpat augsnē un bojā ekoloģisko vidi. Sadegot ķīmiskajiem savienojumiem, veidojas citi ne mazāk bīstami savienojumi, kas paliek turpat zemē. Iztvaikojošie atkritumi kopā ar zili melnajiem dūmiem nosēžas turpat zemē, kurā drīzumā augs dažādas pārtikā lietojamas kultūras.
Sadegot plastmasai un pat pērnajām koku lapām, izplatās dioksīns.
Šis savienojums no organisma izdalās vairākus gadus, augsnē tā pussabrukšanas periods ir vairāki simti gadu. Dioksīns ir cietas daļiņas, kas ietekmē cilvēka hormonālo sistēmu. Lielā koncentrācijā elpošanas ceļos, ko var iegūt ilgstoši stāvot dūmos, var veidoties ķīmisks plaušu bojājums.
Raidījumam „Vides fakti” zooloģe Pārsla Dumbre sacīja, ka gada laikā zemnieku saimniecība sagatavo līdz 5000 siena ruļļiem, kuri tiek pa vienam iepakoti plastikāta agroplēvē. Daudz tiek izlietotas plastmasas kanniņas, kuras arī iespējams pārstrādāt.
SIA „Eko Reverss” pagājušajā gadā no zemniekiem savācis 4,5 tūkstošus kubikmetru plēves, kas netika sadedzināta, neatgriezeniski ietekmējot vidi. Tālāk plastmasas izstrādājumi tiek aizvesti uz Olainē esošo uzņēmumu „Nordic Plast”, kur tie tiek pārstrādāti materiālos, ko izmanto celtniecībā un citās nozarēs.
