Astes zvaigzne jāmeklē zemu virs horizonta, netālu no mēness, Zivju zvaigznājā. Pēc tam tā būs Pegaza zvaigznājā. „Komētas gājiens pa Latvijas debesīm, tāpat kā rietumos, ir sācies, bet, attālinoties no saules, tā kļūst aizvien vājāka, un iespējams, ka drīz viņas novērošanai vajadzēs binokli vai nelielu teleskopu. Komētas ne vienmēr ir tā, kā mēs iedomājamies, ar lielu asti. Tā bija 1997.gadā, bet pēdējās ir kā mazas zvaigznītes. Ieskatoties teleskopā, var redzēt izplūdušu objektu,” stāsta Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Trešdienas vakaros observatorija Universitātes tornī ir atvērta ikvienam. Bez maksas var apskatīt mēness virsmu, planētas, miglājus. Šoreiz zvaigžņu lūkotava stāvgrūdām pilna komētas dēļ. Observatorijas apmeklētājs Aigars Barviks stāsta: „Zinu, ka jāskatās uz rietumiem. Cerēju ieraudzīt no sava Čiekurkalna, bet laikam "bezceris". Jānāk no šejienes. Iepriekšējo Heilu Bopu redzēju. Bija ļoti labi, kurā gadā tad tas bija? Es domāju, ka dažus gadus atpakaļ, bet izrādās 1997.gadā.”
Cita observatorijas apmeklētāja Sandra Kaņepe iepriekšējo reizi komētu redzējusi bērnībā, un tas bijis liels notikums. „Viņa ir tāds kā simbols. Uzreiz nāk prātā Marks Tvens, kurš piedzima ar komētu un aizgāja ar komētu. Tas ir kaut kas īpašs,” – tā apmeklētāja.
No zemes komētu "Pan Stars" šķir desmitiem miljoniem kilometru. Zinātnieki to atklāja pirms diviem gadiem. Astronomiem komētu izpēte ļauj izdarīt secinājumus par Saules sistēmas rašanos. „Komēta ir putekļu un ledus bluķis, kas ieceļo no attālākiem Saules sistēmas rajoniem, parasti tas nāk no Orta mākoņa. Tieši tāpat kā saule, tā ir 4,5 miljardus gadu veca. Iespējams, daudzi no šiem objektiem satur informāciju par miljardiem gadu senu pagātni,” skaidro Māris Krastiņš.
Šogad gaidāma vēl viena astes zvaigzne, kas būšot daudz spožāka par "Pan Stars". Komēta ISON pie Latvijas debesīm parādīsies novembrī.
