“Jebkurā gadījumā visas iniciatīvas, kas vērstas uz pretimnākšanu pacientiem, ir viennozīmīgi labas idejas. Taču ir jāsaprot, kā to iespējams pilnvērtīgi realizēt, jo tam ir jābūt arī attiecīgajai kapacitātei, finansējumam,” sacīja Semjonovs.
Galvenais ierobežojums vienmēr būs cilvēkresursi, uzsvēra Daugavpils slimnīcas vadītājs. “Cik ātri mēs varēsim nodrošināt to papildu apjomu, papildu pieņemšanu, papildu “lodziņus” izmeklējumu ietvaros.
Var izdomāt gan violeto, gan rozā, gan visādus tos koridorus, bet pats galvenais ir tas, vai tam līdzi ies cilvēkresursu nodrošinājums,” Semjonovs norādīja.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite, profesore Alinta Hegmane piekrita Daugavpils slimnīcas pārstāvim Semjonovam, norādot, ka, lai gan ideja ir laba, problēmas varētu sagādāt cilvēkresursi.
“Šeit ir viens ļoti liels “bet” – visa onkoloģija savā būtībā ir multidisciplināra, līdz ar to “dzeltenais koridors” vai izmeklējumi ir tikai viena maza daļa no komandas darba,” sacīja Hegmane.
Ārste uzsvēra, ka svarīgi ir raudzīties ne tikai uz diagnostiku, bet resursu pieejamību ārstēšanā kopumā.
“Resursi ir tādi, kādi viņi ir.
Radioloģijas izmeklējumiem aparātu varbūt pietiek, bet radiologu, kas šos izmeklējumus novērtētu, pietrūkst.
Viņu darba apjoms arvien pieaug, ir jādomā par atbilstošu finansējumu un cilvēkresursiem,” Hegmane skaidroja.
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas nodaļas onkoloģe ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa norādīja, ka PKUS jau paredzējusi izstrādāt plānu.
“Šobrīd recidīviem slimības gaidīšanas rindas ir pietiekoši lielas. Ja ''dzeltenais koridors'' sāks darboties, tas varētu būt atvieglinājums. Mēs par ''dzelteno koridou'' esam sākuši domāt tādā ziņā, ka ir plānā izstrādāt algoritmu mūsu slimnīcā, kā veiksmīgāk varētu nodrošināt šiem pacientiem šo plūsmu, lai pacienti savlaicīgi saņemtu izmeklējumu,” viņa skaidroja.
KONTEKSTS:
No 2022. gada Latvijā izveidots "dzeltenais koridors" pacientiem ar ļaundabīgo audzēju recidīviem jeb slimības atkārtošanos pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
