Masveida savairošanās šajos mežos tika konstatēta 2013. gadā. 2014. gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties. Taču šogad ir dabas katastrofa, tā situāciju Stropu mežā raksturo mežinieki, kas prognozē, ka tīkllapseņu dēļ šogad var iet bojā par vairāk nekā 200 hektāru priežu meža.
Nežēlīgi un postoši tīkllapseņu kāpuri izēd šobrīd Daugavpils vienu no skaistākajām rotām - Stropu priežu mežu. Postaža simtos hektāru, izrāda pilsētas komunālās saimniecības nodaļas mežzinis Aleksandrs Kampāns, jo tīkllapseņu kāpuru skaits ir milzīgs.
''[Toreiz] 230 hektārus meža noēda divās nedēļās,'' saka Kampāns. ''Nezinu, kas būs. Pēc apsekošanas izskatās, ka postījumi būs vēs lielāki. Daļa koku atjaunosies, bet ar vecajām simtgadīgajām priedēm būs bēdīgi. Pilsētais tas būs liels zaudējums."
Tīkllapsenes populācijas savairošanās var ilgt pat sešus gadus, postaža, ko nodara kāpuri, ir liela, un to jau pērn varēja prognozēt, saka Valsts mežu dienesta Dienvidlatgales nodaļas pārstāve Tatjana Isaka.
Ķimikālijas kaisīt nav iespējams. Lai iznīdētu tīkllapsenes, saka mežu uzraugi, kā palīgs dabas atjaunotnei jāizliek putnu būrīši ar putniem, kāpuru izēdājiem.
Šobrīd Daugavpils Stropu mežā rit bojä gājušo koku izciršana, meža atjaunotne, taču tīkllapseņu dēļ vismaz divi simti hektāru meža šogad Daugavpilī ies zudumā.
