Ja laukos rudens lapu zelts, tāpat kā cita zaļā masa, lielākoties tiek iestrādāts aramzemē vai komposta bedrē, tad pilsētniekiem ar lapu biruma klāstu pašu spēkiem tikt galā ne vienmēr iespējams. Dedzināt pilsētas teritorijā nedrīkst, komposta kaudze nav tik liela, bet mest atkritumu tvertnē un vēlāk par to maksāt - pārāk neizdevīgi. Risinājums tam ir īpaši atvēlēti laukumi ar pielāgotām urnām tieši zaļās masas savākšanai. Pie šāda secinājuma nonākušas vairākas pašvaldības, šogad pirmo reizi šādi laukumi ierīkoti Daugavpils pilsētas teritorijā - to ir pieci un visi jau šobrīd pieprasīti.
Rudens lapu šogad daudz un tās pēc lielajiem lietiem sākušas intensīvi birt gan no augļu kokiem, gan pie mājas augošiem bērziem, kļavām… Ar visu lapu birumu tikt galā nevar, grābjot lapas kaudzē, stāsta Daugavpils Grīvas mikrorajona privātmājas saimniece Anna, un viņas kaimiņiene Aldona tāpat cīnās ar rudens lapu zeltu:
Visa daudz - gan lapu, gan zaru, ko griežu no dzīvžoga, vēl zaļā masa no dārza, un kur lai to visu liek, ja man maza zemes teritorija? Redz, blakus kļava birst, bet vēl nedēļas divas lapkritis turpināsies. Šogad labi - blakus laukums, kur izlikta urna speciāli šai zaļajai masai.”
Šis rudens lapām bagāts, urna piepildās ar lapām un ne tikai, un tas ir pirmais gads, kad šāds pakalpojums bez maksas - vienuviet izmest zaļo masu pilsētā ir pirmo reizi, atzīst Daugavpils komunālās pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns.
Kopumā šādas urnas lapām un citai zaļajai masai - vai tie būtu kartupeļu vai pupiņu laksti, vai apgrieztie koku un krūmu zari, izvietotas piecās vietās pilsētā, un ne pēc nejaušības principa, uzsver Kaspars Laizāns, bet tieši privātmāju tuvumā, kā piemēram Daugavas otrā pusē Daugavpilī – Grīvā:
„Apkārt ir daudz privātmāju, konteiners ir uz pašvaldības zemes. Pirmo konteineru piepildīja nedēļas laikā, tad cilvēki sarosījās, jau piepildīja divās trijās dienās. Firma aizved un novieto citu.”
Jaunais pakalpojums iedzīvotājiem šogad Daugavpils pašvaldībai izmaksās ap trīs tūkstošiem eiro. Iedzīvotāju savāktā zaļā masa, arī lapas nonāk atkritumu poligonā. Laukos dzīvojošie lapas iestrādā augsnē dārzos vai komposta bedrēs, bet pašvaldību parkos sagrābtās, kā, piemēram, kaimiņu pašvaldībā Daugavpils novada Naujenes pagastā, nonāk pat apkurē vai mēslojuma veidošanai, stāsta domes pārstāvis Aleksandrs Aizbalts:
„Dažās katlumājās izmanto kā kurināmo, sajauc ar šķeldu. Citur apber ar grunti, lai sāk trunēt, tad nākošā gadā var izmantot kā mēslojumu.”
Ja lapas laicīgi netiek savāktas, tās dārzos un parkos var izplatīt slimības, savukārt sagrābtas, un vēl labāk – kompostētas, jau nākamajos gados dārziem var dot ļoti vērtīgu, mikroelementiem bagātu piedevu, kas vainagosies ar labu un bagātu ražu, uzsver dārzkopji. Svarīgākais - prātīgi izmantot rudens lapu zeltu.
