Upes nēģi dzīves lielāko daļu pavada sālsūdenī, bet nārsto saldūdeņos. Kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs trīs līdz sešus gadus, sasniedzot 8-15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru, lai pēc zināma laika atgrieztos nārstot upēs. Pieaugušie īpatņi uzturas Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Nārstot masveidā ienāk upēs no rudens līdz pavasarim, galvenokārt oktobrī un novembrī. Pieaugušie īpatņi var būt sastopami upēs visu gadu. Latvijā vismaz kopš 1960. gada tos mākslīgi pavairo, ielaižot uz nārstu upēs virs aizsprostiem, bet 80. gados uzsākta arī kāpuru ielaišana.
Nēģu kāpuru iegādi un ielaišanu finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē. Rīgas pašvaldība, rūpējoties par zivju resursu atjaunošanu, katru gadu ūdenstilpēs ielaiž dažādu sugu zivis. Šogad maijā Buļļupē jau tika ielaisti aptuveni 1500 peležu (Coregonus peled) mazuļu. Pērn Juglas ezerā tika ielaisti 2920 sīgu un 3487 peležu mazuļi, kā arī vairāk nekā 9000 līdaciņas. Savukārt Māras dīķī tika ielaisti 500 vienvasaras karpu un 500 līņu mazuļi.
