„Maijvabolēm ir masveida attīstība ik pēc četriem pieciem gadiem," stāsta Jānis Dreimanis, Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs. Viņš šogad novēroto maijvaboļu masveida izlidošana skaidro ar to, ka daudzviet kukainis sasniedzis savu brieduma pakāpi - no kāpura pārtapis par vaboli un tagad maijā pēc ziemas miega izlido.
Lidojošie kukaiņu bari barojas, pārojas un dēj olas. „Tās būs sastopamas aptuveni kādu mēnesi, un pēc tam viņas mirst. Ir tā, kad mātīte izdēj olas - apmēram līdz 80 olām izdēj, pēc tam tās drīz nobeidzas. Pēc četriem pieciem gadiem būs atkal masveida savairošanās, kas ir normāli Latvijas apstākļiem,” skaidro entomologs.
Izlidojušās maijvaboles var apgrūtināt cilvēku ikdienu, bet tās viņiem nav bīstamas. Citādāk ir ar augu valsti, jo lidojošie kukaiņi iecienījuši dažādu koku lapas. Bijuši gadījumi, kad maijvaboles notiesā gandrīz visas koka lapas, un augs tad var iet bojā. Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Inta Jakobija tādās situācijās iesaka: „Jāskatās - ja ir pamanītas, tad ir jāpurina koki un jāvāc. Līdz ar to ne tikai izglābsim tos kociņus, bet arī samazināsim nākošo gadu paaudzes.”
Jakobija klāsta, ka visefektīvākais veids, kā sargāt kokus no izlidojušajām maijvabolēm, ir purināt kukaiņu apsēdušos kokus un pēc tam maijvaboles salasīt. Vēl lidojošo kukaiņu ierobežošanai var izmantot maijvaboles ieradumu lidot gaismas virzienā. „Pie mājas sienas vai kaut kur citur vakarā novieto spīdošu gaismas ķermeni un tam noliek priekšā caurspīdīgu stiklu vai arī vienkārši pie mājas sienas novieto. Maijvaboles lidos uz gaismas ķermeni, atsitīsies, kritīs zemē un būs iespējams tās tīri mehāniski savākt. Zem šī gaismas ķermeņa var arī novietot kādu trauku ar ūdeni un pēc tam tās ir vieglāk savākt,” iesaka Jakobija.
Savāktās maijvaboles var izbarot mājas vai meža cūkām, arī putniem. Dienesta pārstāve piebilda - ka vietas, kur šogad maijvaboļu izlidošana ir mazāka nekā iepriekšējā gadā, masveida kukaiņu izlidošanu var piedzīvot citus gadus. Tad maijvaboles būs sasniegušas pēdējo gadu dzīvē.
Latvijā sastopamas divas maijvaboļu sugas - lauku un meža. Lielu postu var nodarīt arī to kāpuri, jo lauku maijvaboles kāpuri ir iecienījuši dažādu laukaugu saknes. Savukārt meža maijvaboļu kāpuriem vairāk tīk priežu saknes, un šī suga var nodarīt lielu postu mežiem.
