Vienā no Ķengaraga daudzdzīvokļu namu iekšpagalmiem, gluži kā blakusesošajos pagalmos, acīm paveras bēdīga aina – salauzti soliņi, nezālēm aizaugušas smilšu kastes, nemana nevienu bērnu. Tā vietā pagalmos dienas vidū alu dzer pusmūža vīrieši. Lai apzinātu daudzdzīvokļu namu faktisko stāvokli un pašvaldības, kā arī namu apsaimniekotājus mudinātu rīkoties, uzsāk sociālo akciju „Pagalmu kultūrslānis”.
''Man liekas, pagalmu kultūrslānis ir tas, kas ir gadu gaitā sakrājies daudzdzīvokļu namu pagalmos, un ir jautājums - vai mēs to ieraugām, vai mēs ar to kaut ko gribam darīt lietas labā vai negribam darīt? Tas ir tas pats pirmais,'' stāsta projekta idejas autore un Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Lesīte.
''Mums ir, kur iet. Ir celiņš. Labi. Ir pāris koki. Arī labi. Pagalms zaļš, bet viņā nav nekā cita. Viņā nav nekādu tādu elementu, kas būtu piemēroti gan sportam, gan rotaļām, gan atpūtai, gan arī vienkārši kur piesiet aci, apsēsties un lasīt grāmatu.''
Lesīte aicina iedzīvotājus sūtīt fotogrāfijas sabiedriskajiem medijiem, lai kopīgi apzinātu, kādā stāvoklī ir Latvijas daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi. No fotogrāfijām iecerēts veidot izstādi un skaidrot, kas un kā var palīdzēt problēmu risināt.
''Es gribētu, lai būtu sakoptas vietas, kur novietot auto, lai gan šeit jau notiek remonts, vienalga ir diezgan šauri. Otrs – mums kādreiz šeit bija soliņi, kādreiz šeit bija spēļu laukumi bērniem, tagad, redziet, ja ir soliņš, uz tā sēd un dzer. Nav tā, ka bērni var mierīgi nākt pastaigāties un spēlēties. Labi, ka tagad tāds izveidots pie upes, kur promenāde, bet arī tur nav soliņu, kur apsēsties. Mammām jāstāv kājās. Protams, gribētos, lai ir lielāka kārtība,'' saka Ķengaragā dzīvojošā Vera.
Tomēr darbus ne tikai Ķengaragā, bet arī citos mikrorajonos Latvijā kavē iedzīvotāju nespēja vienoties kopīgā vīzijā par pagalma attīstību, finanšu trūkums un pašvaldības nespēja rīkoties, ja zeme pieder privātīpašniekam.
''Daudzi iedzīvotāji nesasparojas sasaukt sapulci un domāt par savu pagalmu vai negrib, jo ir primārākas lietas, nu nezinu, trubas, jumts, kāpņu telpu remonts un vēl kaut kas, vēl kaut kas, līdz ar to tas pagalms paliek novārtā. Vai pilsētai un valstij ir kaut kāds plāns, ko darīt ar tiem visiem sporta laukumiem un iekšpagalmu celiņiem, kur iedzīvotājiem vienkārši nav līdzekļu? Skaidrs, ka, ja viņi nevar nomaksāt īri, tad viņi nemaksās par pagalmu labiekārtošanu. Tad ir jautājums – ko darīt ar tām atlūzām, kas reāli apdraud cilvēku drošību?'' vaicā Anete Lesīte.
Jau trešo gadu aktīvi iekšpagalmus labiekārto Liepājā. Tur, piemēram, šogad pašvaldība atvēlējusi teju 800 000 eiro lielu līdzfinansējumu, tostarp soliņu vai laternu uzstādīšanai.
''Jāsaka tā, ka interese ir pat ļoti liela, šogad bija pat tik liela, ka mums nebija tik daudz naudas, lai mēs varētu līdzfinansēt. Piemēram, brauktuves, ietvju labiekārtošanai mēs finansējam 75-85%, ja iekšpagalmos nomaina apgaismojumu, tad tie ir 90%, mums ir šī gradācija, un mēs vēl apmaksājam būvuzraudzību,'' stāsta Liepājas „Nekustamā īpašuma pārvaldes” vadītājs Māris Egmanis.
Mudināt arī savu pašvaldību iesaistīties iespējams, sūtot fotogrāfijas sabiedriskajiem medijiem līdz pat oktobra beigām.
