Rušināšanās mazdārziņos daudziem latviešiem ir teju vai iedzimta no paaudzes paaudzē, un līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem ikviens jau atrod ko dārzā darīt.
"Ļoti daudzas lietas var padarīt dārzā. Kamēr nezāles vēl knapi turās zemē, visu var noravēt, apdobes uztaisīt un dārzus var sakopt," sacīja dārzniece Līga Hauka.
Jau pavisam drīz varēs sākties arī sēšana un stādīšana, bet vēl pirms sezonas sākuma jau tradicionāli Tukumā notiek dārzkopju saiets, kurā pie kafijas tases var visus neskaidros jautājumus izrunāt ar speciālistiem.
"Puķes stādam mazdārziņā, arī dārzeņus. Mūsu mazdārziņš ir tikai 200 kvadrātmetru liels, purvā, tur ir ļoti slapjš," stāsta mazdārziņa īpašniece Silvija Siliņa.
Lai gan mēdz teikt, ka latvieši ir konservatīvi, tas noteikti nav attiecināms uz dārzkopības entuziastiem. Aizvien biežāk cilvēki paši gan audzējot stādus, gan izvēloties neparastāku šķirņu sēklas. Šogad vislielākā interese esot par neparastiem garšaugiem.
"Es domāju, ka mēs vienmēr esam bijuši pasaules līmenī un sekojuši tendencēm un tikko pasaule kaut kam mostas, mēs vienmēr esam gatavi," skaidro dārzniece Līga Hauka.
Līdz ar pievēršanos veselīgākai pārtikai, pieaug arī interese par bioloģisko mēslojumu. Mikrobioloģijas zinātniece Anita Lielpētere gan teic, ka tas neesot nekas jauns, jo pamatu ielikuši jau mikrobiologi pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
"Šie mikrorganismi jau tajā laikā tika izpētīti ļoti augstā līmenī, cik zinātne atļāva, un visus šos gadus pētījumi tika saglabāti," sacīja SIA "Bio efekt" vadītāja Anita Lielpētere.
Šogad meteoroloģiskais pavasaris iestājās mēnesi agrāk, un ja laika apstākļi neizspēlēs kādu joku, jau pavisam drīz dobēs varēšot sēt salātus, bet jau šobrīd ir pienācis īstais laiks kastītēs sēt tomātus un baklažānus.
