Centrs “Darzedze” norāda, ka tieši vasarā ik gadu strauji pieaug bērnu traumatisms, jo bērniem ir daudz vairāk brīvā laika, bet vecākiem tas ir liels izaicinājums - visu šo laiku aizpildīt un nodrošināt savu klātbūtni.
Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka tas ir vecāku pienākums – nekad neatstāt vienu pašu bērnu līdz septiņu gadu vecumam, turklāt pieskatītājam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Attiecīgi - ja ģimenē ir vismaz 13 gadus vecs brālis vai māsa, pēc likuma viņi drīkst pieskatīt mazu bērnu, tomēr vecākiem šajā gadījumā būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē pusaudža spējas un vēlēšanās uzņemties tik lielu atbildību, norāda speciālisti. Kaut īsu brīdi zaudējot modrību par mazuli, sekas jau var būt neatgriezeniskas.
Bērna atstāšanu pusaudža uzraudzībā arī nevajadzētu ieviest par regulāru praksi – tiem jābūt izņēmuma gadījumiem, katru reizi rūpīgi pārrunājot, kādām bērna vajadzībām un riskiem jāpievērš uzmanība, uzsver speciālisti.
Pat ja bērnu pieskata pusaudzis, atbild par viņu joprojām vecāki.
Tiek uzskatīts, ka septiņu gadu vecumā, kad vairums bērnu sāk skolas gaitas, bērns jau spēj apzināties riskus, savu darbību sekas un ievērot vecāku izvirzītos noteikumus. Taču pirms atstāt bērnus vienus speciālisti iesaka vecākiem pārrunāt ar bērniem vairākas lietas:
Sasniedzamība
Bērnam būtu jāzina, kā sazināties ar saviem tuviniekiem, citām uzticamām personām, piemēram, kaimiņiem, un kā izsaukt palīdzību ārkārtas gadījumā. Ļoti svarīgi ievest likumu “vispirms pasaki, tikai tad ej!”, lai pieskatītājs vienmēr zinātu, kur bērns atrodas.
Fiziskā drošība
Nepieciešams izrunāt visus iespējamos riskus, ar ko bērns var saskarties savās ikdienas gaitās - par ugunsdrošību, darbošanos ar elektroierīcēm, dzīvokļa vai mājas atslēgšanu un aizslēgšanu, aizsargekipējuma nozīmi sportojot un citiem riskiem tuvākajā apkaimē.
Drošība attiecībās
Vecākiem būtu jāizrunā ar bērnu, kā rīkoties dažādās situācijās. Kādi būs darbības scenāriji, ja dara pāri vienaudži, ja bērnu uzrunā svešs cilvēks, ko drīkstētu un ko nedrīkstētu pārrunāt ar citiem. Savukārt bērnam jāzina, ka, nonākot nepatīkamās vai bīstamās situācijās, viņš cilvēkiem jebkurā brīdī drīkst pateikt “nē!” un doties prom. Bērnam jāzina, kā pasaukt pēc palīdzības.
Drošība virtuālajā vidē
Ne mazāk svarīga mūsdienās ir arī bērna drošība virtuālajās attiecībās. Uzturoties mājās, šķietami drošā vidē, liela daļa bērnu un jauniešu aktīvi komunicē ar pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem tiešsaistē, kur riski ir ne mazāk nopietni, kā spēlējoties uz ielas. Jāizskaidro bērnam, ka personiskas informācijas stāstīšana vai privātu bilžu sūtīšana pat šķietami uzticamam cilvēkam ir bīstama. Iespējams, bērnam būs drošāk, ja ar paroli nobloķēsiet piekļuvi internetam līdz brīdim, kad būsiet klāt, šai laikā ieplānojot mazajam citas nodarbes vai uzdevumus.
Dators tomēr nav aukle – bērnam tas ir drīzāk risks nekā labs laika pavadīšanas veids, norāda “Dardedze”.
Arī regulāra sarunāšanās vecākiem ar bērnu un savstarpēja atklātība ir daļa no rūpēm par viņa drošību. Ieteicams pa laikam piezvanīt bērnam un painteresēties, kā viņam klājas.
“Ir labi, ja vecāki spēj atrast laiku sarunai – ieinteresēti, ne kontrolējoši pavaicājot, ko viņš dara un kā viņš jūtas. Turklāt ir svarīgi paust pozitīvu interesi pat tad, ja vecākam bērnam tas šķietami krīt uz nerviem. Lai bērns spētu būt atklāts, viņam jāzina – arī, ja būs sastrādāta blēņas un sanācis kas nelāgs, viņš var nekavējoties vērsties pie jums un to izstāstīt, lai kopīgiem spēkiem to atrisinātu. Bērnam jāzina, ka par atklātību viņu nesodīs,” norāda Balode.
Attiecībā uz bērniem apkārtējās sabiedrības vērīgums ir ļoti nozīmīgs. Ja redzam, ka kādam bērnam varētu būt nepieciešama palīdzība, viņš atrodas bīstamā vietā vai situācijā, nepieciešams rīkoties vai vismaz painteresēties, vai var kā palīdzēt. Būtu jāizvairās no pamācīšanas vai pārmetumiem, taču, ja ir apdraudēts bērns, palīdzēt ir katra atbildība.
Speciāliste arī uzsver, ka negadījumi ar bērniem mēdz būt visdažādākajās ģimenēs neatkarīgi no to labklājības līmeņa vai sociālā statusa. Riski pastāv gan ierastajā ikdienas vidē, kur vecāki un bērni var zaudēt modrību, gan arī sportojot, izbraucot pie dabas vai uz ielas.
"Ne katru brīdi mēs varam būt klāt, tomēr svarīgi atcerēties -
vajadzības gadījumā pasauksim palīgā radus, draugus vai kaimiņus, bet neatstāsim mazus bērnus vienus. Būsim vērīgi kā pret saviem, tā pret visiem bērniem, ko redzam ikdienā," mudina "Dardedzes" speciāliste.
