„Kopš iepriekšējā ziņojuma ir pagājuši seši gadi, un tie bija krīzes un ekonomisko problēmu gadi. Līdz ar to arī iepriekšējo gadu rezultāti, kad vides vai dabas aizsardzības sistēmai netiek piešķirti atsevišķi finanšu līdzekļi, arī sekmē šāda veida ziņojumu," norādīja Gabrāne.
Lai situāciju labotu, esot svarīgi daudzi praktiskie darbi, no kuriem pirmie būtu pļavu pareiza apsaimniekošana: pļaut, izvest lieko zāli. Būtiski, lai iedzīvotāji apkoptu savus īpašumus atbilstoši bioloģiskām nepieciešamībām, piemēram, parūpēties, lai pļava neaizaug ar krūmiem un lai latvāņi neizplatās.
Tai pat laikā DAP pārstāve atzīmēja, ka ir aspekti, kurus nav iespējams ietekmēt: „Jāsaprot, ka klimata un populācijas izmaiņas nekad neviens nevarēs apstādināt. Mums būs jāpieņem šis fakts kā tāds. Daudzas sugas arī maina savas areāla robežas. Dažas iet uz ziemeļiem, dažas uz dienvidiem. Arī jāstrādā ar invazīvo sugu jautājumiem."
Kā ziņots, Latvijas Dabas fonda pētījumā par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli valstī secināts, ka gandrīz visas dabiskās dzīvotnes Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī un tas vēl pasliktinās.
