Danilāns stāstīja, ka zinātnieki pierādījuši - helikobaktērija “nākusi mums līdzi no tā laika, kad mēs norāpāmies no koka”, tā “mūs apciemoja ļoti sen”. Un, pēc Danilāna domām, ilgi valdošais priekšstats, ka laba helikobaktērija ir “nosista helikobaktērija”, - tā nav pareiza taktika.
Helikobakterija dara daudz slikta, tā var izraisīt kuņģu čūlas, var radīt kuņģa vēža draudus, bet lielākoties tā izraisa vien gastrītu maigā formā, kas nav kaitīgs.
Izrādās, helikobaktērija paT sargā barības vadu no vēža riska: ja ir šī baktērija, barības vada vēžu gadījumi ir trīs reizes retāki, teica Danilāns.
“Ja runa ir par barības vadu, šī baktērija nekādā veidā nav iznīcināma!” uzsvēra Danilāns.
Savukārt dedzināšanas sajūta rodas tieši tad, ja šī baktērija ir iznicināta. Turklāt tās iznīcināšana veicina caurejas. Helikobaktērija ir arī svarīga, lai būtu mazāk alerģisko slimību, bronhiālās astmas un ādas alerģisko izsitumu, stāstīja Dailāns.
Viņš arī piebilda, ka šīs baktērijas iznīdēšana var vairot aptaukošanās risku.
“Lai tā baktērija ir, ar vienu nosacījumu – nevajag ar viņu sakasīties, lai nav čūlas un smags gastrīts. Ja šādu lietu nav, to iznīdēt ir nepareizi,” pauda Danilāns.
