Inita ar Covid-19 saslima pērnā gada nogalē. Slimības gaitu viņa raksturo kā vidēji smagu. Oficiāli par veselu no Covid-19 Inita tika atzīta pirms mēneša. Taču pēc slimošanas parādījušās veselības problēmas, kādu iepriekš nebija.
“Tas nav normāli, ka, uzkāpjot līdz trešajam stāvam, man, vienkārši izsakoties, sirds pa muti kāpj ārā un arī miera stāvoklī tā pēkšņi sāk skriet un [rodas] sliktas sajūtas. Pirms nedēļas atkal kļuva slikti un nolēmu vēlreiz doties uz slodzes testu, kur rezultāti nav labi,” pastāstīja Inita, kura izmeklējumus turpina.
Līdzīgi arī Dāvids Zalāns pēc novembrī pārslimotas Covid-19 joprojām nejūtas labi: “Sirds nedaudz laika gaitā normalizējās, bet parādās citas problēmas, kas saistītas ar galvu.
Nedaudz migla galvā, nav iespējams kvalitatīvi strādāt un funkcionēt pilnvērtīgi. Es šobrīd arī neesmu atgriezies darbā.”
Lai labāk izprastu Covid-19 sekas, Dāvids sazinās ar zinātniekiem ārpus Latvijas un lasa starptautisku pētījumu secinājumus. Vai pārslimotas Covid-19 sekas ir paliekošas vai pārejošas? Uz visiem jautājumiem atbilžu nav joprojām, pētniecība turpinās. “Es esmu diezgan ilgi strādājošs infektologs, man arī ir notikusi stereotipu maiņa, kurām vēl galu neredz. Kā tas būs, to tikai laiks rādīs,” norādīja profesore Ludmila Vīksna.
Latvijā vienā no pētījumu programmām padziļināti tika analizēts veselības stāvoklis 75 cilvēkiem, kas pārslimojuši Covid-19. Galvenais kritērijs konkrētajai grupai – nevienam iepriekš nebija veselības sarežģījumu, proti, pirms inficēšanās visi bija pilnīgi veseli. Daži slimību pārcieta smagi, daži vidēji smagi, daži viegli un vēl daži pilnīgi bez simptomiem.
“Absolūti lielākajai daļai ir kādas patoloģijas un novirzes no normas, kādas agrāk nav bijušas.
Un tas pārsteidzošais mums – pacientiem, kas slimoja viegli, gandrīz bez simptomiem, viņiem pēc laika – pēc diviem, trim vai sešiem mēnešiem – parādās simptomi, kas viņiem vispār pirms tam nav bijuši,” atklāja Vīksna.
Daži simptomus jūt, dažiem tie laika gaitā izzūd. “Dažiem sūdzību nebija, bet savukārt mēs konstatējām, mēs izdarījām radioloģiskos izmeklējumus, un, piemēram, izrādījās, ka viņiem ir izmainīta aknu viskozitāte, bioķīmiskie rādītāji un viss kas cits.
Tā kā tur veidojās, piemēram, aknu bojājumi, par ko cilvēki pat nenojauta,” pastāstīja infektoloģe.
Vēl viena tendence – daļa no pacientiem, kas Covid-19 dēļ aizvadītā gada laikā bija uzņemti slimnīcā, vēlāk atgriezās ar citām saslimšanām. Austrumu slimnīcā bija 40 šādi pacienti. Tādi ir arī Stradiņa slimnīcā, kur precīzu skaitu gan nenosauc.
“Ar dažādām un negaidītām [saslimšanām]. Varbūt tāda lielāka grupa bija ar asins recēšanas, tecēšanas radītām problēmām, dažādām trombozēm un tādām akūtām lietām. Bet bija arī sirds slimnieki, nieru slimnieki, ļoti dažādi,” pastāstīja Vīksna.
Zinot, ar kādām veselības problēmām saskaras daudzi Covid-19 pārslimojušie, infekciju pārslimojušais Dāvids kā pacients gribētu, lai visi ģimenes ārsti vadītos pēc vienām vadlīnijām. “Lai viņi varētu paskaidrot cilvēkiem, ka ir jālieto kaut kas vairāk nekā C un D vitamīns, lai novērstu iespējamās sekas pēc Covid-19 pārslimošanas,” pauda Dāvids.
Ludmila Vīksna norādīja, ka šādas vadlīnijas top ciešā sasaistē ar Veselības ministriju: “Pieļauju, ka tas varētu būt aptuveni mēnesis.
Šiem pacientiem tiek plānots izveidot dinamisko novērošanu.
Droši vien, ka smagākie pacienti novērotos Austrumu slimnīcā, Stradiņa slimnīcā, vieglākie pacienti varētu novēroties pie ģimenes ārsta.”
Ministrijā norādīja, ka pagaidām ir grūti aplēst to, cik daudzus no Covid-19 pārslimojušajiem vajadzētu paturēt rūpīgā mediķu redzeslokā un cik lielas izmaksas tas radītu.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Latvijā tiek novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība. Valdības pieņemtajā ziņojumā par tā saukto luksofora principu noteikts, ka gadījumā, ja jaunais, lipīgākais vīrusa paveids atklāts vismaz 5% no nedēļas laikā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem, jāapsver stingrāki ierobežojumi.
