“Tā kā mēs esam zonā, kurā tomēr ir risks, tāpēc šīs stacijas tiek izveidotas. Tā ir tā saucamā agrārā brīdināšanas sistēma – mēs uzreiz varam konstatēt, kāds ir līmenis,” stāsta Radiācijas drošības centra (RDC) direktore Dace Šatrovska.
Latvijā atrodas 20 radiācijas monitoringa stacijas. Dace Šatrovska stāsta, ka ne reizi tās nav uzrādījušas līmeni, kas pārsniedz normu. Arī dabiskais radiācijas fons Latvijā ir mazāks nekā vidēji Eiropā.
Taču radiāciju iedzīvotāji tāpat uzņem ik dienu. “Papildus ir dabiskais starojums, kas rodas ikdienā neatkarīgi no cilvēka. Tas nozīmē, vai mēs gribam vai negribam, mēs saņemam šo radiāciju, kas ir normāli, tas notiek visā pasaulē,” skaidro Dace Šatrovska.
Dabiskie radiācijas avoti ir kosmosa enerģija, zeme, radona gāze, un, kā izrādās, nelielu radiācijas devu cilvēki uzņem arī no pārtikas un ūdens, ko dzer. Protams, radiācijas līmenis pārtikā ir ļoti zems un gada laikā cilvēks neapēd maksimāli uzņemamo daudzumu.
“Iedzīvotājam pieļaujamā doza ir viens milizīverts gadā. Darbiniekiem robeža ir seši milizīverti un augstāka robeža ir līdz 20 milizīvertiem gadā,” klāsta Dace Šatrovska.
Lielāko daļu radiācijas cilvēki uzņem tieši no dabīgajiem avotiem. Viens no tādiem ir granīts. No tā būvētas daudzas ēkas Rīgā un veidots Vecpilsētas bruģis. Taču ne Operā, ne Latvijas Radio mājā vai Dzelzceļa stacijā radiācijas mērītājs nerādīja pat viena mikrozīverta atzīmi, kas ir niecīgs starojuma daudzums. Interesanti, ka Brīvības piemineklis uzrādīja vislielāko radiācijas apjomu – teju vienu mikrozīvertu, tā gan ir viena tūkstošā daļa no gadā pieļaujamā daudzuma.
Radiāciju jeb jonizējošus avotus plaši izmanto arī rūpniecībā. Piemēram, lai noteiktu, cik gluds ir stikls.
Radiācija ir arī dažādās rentgena ierīcēs, piemēram, lidostās, muitās, slimnīcās.
Pēdējā laikā Latvijā diskutē arī par zemē esošo radioaktīvo gāzi – radonu. Tās daudzumu vai rašanos neietekmē cilvēka darbība, bet veselību tā ietekmē. Pēdējos radona mērījumus Latvijā veica deviņdesmitajos gados, taču tie nav pilnīgi. “Plānots valsts teritorijā nākamajā gadā uzsākt mērījumus, bet pašlaik mēs nevaram pateikt, cik vietās tas notiks, jo tas ir atkarīgs no finansējuma apjoma,” stāsta Šatrovska.
Pārāk daudz radona var radīt veselības problēmas. Tāpēc, izpildot Eiropas Savienības direktīvu, valstī ir obligāti jāveic mērījumi. Lai tad, ja radona gāzes ir par daudz, to varētu samazināt, piemēram, pareizi vēdinot telpas.
