„Tai ir pārsteidzoši rezultāti”, atzīst gan bērnu vecāki, gan paši dabas pētnieki, „nereti kukaiņa pieskāriens bērnam rada tādus impulsus, kas to stimulē paust pozitīvas emocijas un pat sākt runāt un komunicēt ar citiem bērniem”.
„Jūs jūtat, kā te smaržo, tepat blakus arī pļava...'' - rāda Baiba Pankjāne. Tepat meži un ezeri, Ilgu pils, kas šobrīd attīstījusies par DU zinātnieku modernu mācību un izpētes bāzi. Tā izvietojusies pašā pierobežā ar Baltkrieviju, un tieši te universitātes biologi uzsākuši dabas terapiju bērniem ar īpašām vajadzībām, jo pati vide uz stimulē.
Margarita, kura slima ar autismu, neslēpj emocijas un sit priekā plaukstas, tikai atceroties piedzīvoto saskarsmi ar zirgu, suni vai ķirzaku. Mamma Vera neslēpj, ka daba dara brīnumus ar šiem bērniem, arī paši dabas terapijas veicēji jūt pozitīvas pārmaiņas bērnos ar šo reto un ļoti īpašo slimību, ko tēlaini mēdz dēvēt par īpašu dvēseles stāvokli, kam raksturīga noslēgšanās sevī un nerunāšana.
Svarīgākais, ka bērns nejūtas ārstēts, bet pats izrāda interesi par apkārtējo, uzsver bioloģe ar dabas aizsardzības specializāciju Jolanta Bāra, kas administrē uz bērnu rehabilitāciju vērsto Vides aizsardzības fonda projektu, ko sadarbībā ar DU īsteno augstskolas Vides izglītības centrs:
''Viņi redz, rāda uz kukainīti, stiepj roku, kustas – tas nāk garīgai attīstībai par labu, viņš kaut ko uzzina, ir iespēja komunicēt. Mēs mēģināsim šo dabas terapijas līniju attīstīt tālāk. Šogad pirmo reizi bija darbs ar autistiem – ļoti efektīvi, bērniem samazinās nervozās reakcija, māmiņas saka – pavisam citi bērni.''
Ilgu pils jau līdz ar rekonstrukciju ir kļuvusi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļoti piemērotu un ērtu vidi, svarīgi no ēkām pāriet uz apkārtējo dabu un arī te radīt šiem cilvēkiem drošu kustību eksistenci.
'Būtībā pils ir ar visiem iespējamiem uzlabojumiem, lai to varētu izmantot cilvēki ar īpašām vajadzībām – var braukt ar ratiņkrēsliem, arī liftā tikt ar ratiņiem, pārvietoties pa visu pili. Tāpat viss piemērots cilvēkiem ar vājredzību - ir visas krāsainās līnijas, speciāli pielāgotas tualetes, uzraksti Braila rakstā. Mums ir doma arī apkārtni piemērot – izveidot taku tīklu: mācību taku, atpūtas taku, lai varētu apkārtni iepazīt,'' saka Jolanta Bāra.
Dabas terapijas ietekmi jau pozitīvi novērtējusi Daugavpils autisma centra „Mūsu pasaule” vadītāja Olga Trafimoviča, kura meklē šiem slimajiem bērniem iespējas sevi attīstīt. Par šo terapiju nopietni ieinteresējušies arī Maskavas autisma slimības pētnieki, kas šādai dabas terapijai bērnu ārstēšanā saredz nopietnu nākotni.
