Bruņuzivs Asterolepis ornata ir "vienaudze" vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem. Šie ieži radušies izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras seklūdenī un milzīgu upju deltās, kas senajos laikos bija mūsdienu Latvijas cietzemes vietā. Gaujas smilšainajās sērēs bruņuzivju kaula bruņu fragmenti rūpīgam dabas vērotājam un pētniekam atrodami vēl mūsdienās.
9. augustā laikā no plkst. 17 līdz 21 apmeklētājiem vairāk nekā 20 dažādās laboratorijās un darbnīcās būs plašas iespējas tuvāk iepazīt bruņuzivi un tās evolūcijas izaicinājumus, Zemes ģeoloģisko attīstību Gaujas senielejas teritorijā no laika, kad tur dzīvoja bruņuzivs līdz mūsdienām, kā arī apskatīt dabas vērtības, kas sastopamas un vērojamas šodien.
Šogad Dabas koncertzāles nelielo ierasto mūziķu sastāvu papildinās "Devona orķestris". Tā pamatā ir akadēmiskais simfoniskā orķestra kamersastāvs 20 profesionālu mūziķu sastāvā. Šī orķestra galvenais uzdevums būs ar skaņu simfoniju aizvest klausītājus 400 miljonu gadu tālā pagātnē un savienot to kopējā skanējumā ar mūsdienu Dabas koncertzāli.
Kā iepriekš vēstīts, 2013.gadā dabas izziņas un kultūras projekta „Dabas koncertzāle” koncerti notika Viļķenes pagasta Ungurkalnā un Ikšķiles novada Zilajos kalnos, un bija veltīti leduslaikmeta dabas parādībām. Abus koncertus kopumā apmeklēja ap 10 000 skatītāju.
Pērn koncertzāles skanisko daļu radīja mūziķi Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Kapars Tobis, Andris Sējāns, Anrijs Grinbergs, Jānis Fedotovs, Rūta un Valdis Muktupāveli, bet video un gaismas performanci -režisors Roberts Rubīns, video mākslinieks Viktors Keino un gaismu režisors Oskars Timbars.
Mākslas un zinātnes projekts "Dabas koncertzāle" ir dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, dramaturģijas simbioze, kas aktualizē un spēcina mijiedarbību starp cilvēku un dabu.
