Sagaidot vasaras saulgriežus, svētku galdā liekami ekoloģiska, Latvijā audzēta pārtika. Sevi un viesus var palutināt ar svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, vietējām ogām un citiem lauku labumiem.
Svētku galdam vislabāk izvēlēties videi draudzīgus traukus un galda piederumus.
Lai radītu mazāku kaitējumu videi, iespēju robežās vajadzētu atteikties no vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, jo pēc maltītes notiesāšanas tie ir tik ļoti saķēpāti ar pārtikas pārpalikumiem, ka vairs nav derīgi otrreizējai pārstrādei un kļūst par atkritumiem.
Protams, tos var nomazgāt, bet, ja reiz ir noskaņojums trauku mazgāšanai, tad izdevīgāk ir lietot parastos galda traukus un piederumus, jo tie kalpo ilgi un uzticami. Atšķirībā no plastmasas traukiem, parastie galda trauki nekļūst par atkritumiem, vēsta zalajosta.lv
Lieliska alternatīva ir biopolimēru vienreizlietojamie galda trauki un piederumi, kas pēc svētku mielasta nobaudīšanas ir izmetami kompostā.
Lai saudzētu vidi, jādomā arī par iepakojuma apjomu, kuru var samazināt, svinot saulgriežus vairākas dienas pēc kārtas. Ir jāizvēlas preces, kurām tas ir videi draudzīgs. Iespējams pirkt produktus lielākos iepakojumos un atteikties no mazajām paciņām un vienreizējās lietošanas precēm.
Dabā sadalās audums, papīrs, kartons, biopolimērs, savukārt otrreizējai pārstrādei piemērots ir stikls un papīrs. Vairākkārt lietojamas un piemērotas citu produktu uzglabāšanai vai iesaiņošanai ir burciņas ar vāku, metāla kārbiņas un auduma maisiņi.
Lai mazinātu radītā iepakojuma daudzumu, var gatavot ēdienus pašu spēkiem un uz svinību vietu vest jau servēšanai paredzētos traukos. Mājās iemarinēts šašliks garšo krietni labāk, turklāt uz svinību vietu to var vest katlā, kuru pēc lietošanas izmazgājot, nākamajā dienā var izmantot kartupeļu vārīšanai.
Pirms doties uz veikalu, ieteicams sastādīt iepirkumu sarakstu, atzīmējot tikai nepieciešamās lietas. Tādejādi var izvairīties no pārmērīgiem tēriņiem un potenciālu atkritumu radīšanas.
Atkritumu šķirošana svētku laikā arī saudzē vidi, ieviešot atsevišķus atkritumu maisus stikla pudelēm, plastmasas pudelēm un maisiņiem, kā arī papīra atkritumiem, kas ir atdalāmi no sadzīves atkritumiem.
Noformējot Jāņu svinību vietu, ieteicams izvēlēties dabiskus materiālus, kurus pēc tam var iemest kompostā, lai tie neatstātu nepatīkamas liecības dabā par aizvadītajiem svētkiem. Var rotāt svinību vietu ar ziediem un Jāņu zālēm, neizmantojot dekorāciju izveidošanai mākslīgos materiālus - sintētiskās šķiedras un plastmasas aukliņas, kas apkārtējās vides ietekmē nespēj sadalīties kopā ar dabas materiāliem.
Plūcot Jāņu zāles, der atcerēties, ka aizsargājamie augi ir saudzējami un dabas postīšana ir sodāma. Neaiztiekot aizsargājamo augu sarakstā esošās Jāņu zāles, tiks nomierināta sirdsapziņa un saudzēta daba.
Ugunskurs ir Jāņu svinību centrālais objekts, taču tas nekādā gadījumā nav vieta, kur ātri atbrīvoties no atkritumiem. Ugunskurā nedrīkst dedzināt atkritumus, plastmasas iepakojumu vai citas videi kaitīgas plastmasas, gumijas vai citu sintētisko šķiedru izstrādājumus.
To patvaļīgas dedzināšanas laikā izdalās kodīgi un indīgi dūmi, kas ne tikai kaitē cilvēku veselībai, bet arī piesārņo gaisu un tuvākās apkārtnes dabu. Savukārt ugunskurā, kurā šādi atkritumi dedzināti, ir augsta kaitīgo vielu koncentrācija, tāpēc šādā ugunskurā vairs nevarēs cept ne desas, ne kartupeļus.
Iemetot ugunskurā plastmasas pudeles vai plēves maisiņus, šiem atkritumiem tiek liegta otra dzīve un rezultātā izšķērdētas vērtīgas izejvielas. Plastmasas atkritumi Latvijā ir pārstrādājami otrreizējās izejvielās, saudzējot dabu, taupot resursus un mazinot piesārņojuma draudus.
