Vladimirs Kuļešovs ir pensionēts jūrnieks. Pie ūdeņiem viņu velk joprojām. Viņš aizraujas ar burāšanu. 10 gadu seno notikumu Vladimirs ikdienā izslēdz no apziņas. Toreiz kopā ar ģimeni Ziemassvētku brīvdienas bija nolemts pavadīt Taizemē.
2004.gada 26.decembris viņa dzīvē ierakstīja pavisam citādu lappusi nekā plānots. Viņi atradās populārajā Puketas pludmalē, kad tai pāri gāzās cunami vilnis. Tas Vladimiru ieskaloja viesnīcā un iesprostoja gruvešos.
"Bija mirkļi, kad likās – viss... Noderēja nirēja iemaņas. Gruvešos, kur sāka trūkt gaisa, nācās dzert ūdens un smilšu sajaukumu, lai nezaudētu samaņu," atceras Vladimirs.
Vladimirs guva smagas traumas, tostarp kājas lūzumu un tik nopietnu rokas savainojumu, ka nācās amputēt pirkstu. Bet viņš pasmaida, jo laiks aizslauka pēdas.
"Vairāk to visu atceramies ar jokiem un smiekliem, kā es tur ar garām peldošu ledusskapi izsitu sienu, lai izķepurotos. Bet tādas atmiņas, ka tā bija šausmīga traģēdija, dvēselē nav palikušas. Palicis prieks, ka izdzīvoju. Tas gan!" savā ziņā priecīgs ir Vladimirs.
Pārējā ģimene necieta. Smags bija neziņas laiks, vienam otru meklējot milzīgajā haosā, kas valstī valdīja pēc nelaimes. Ar draugu palīdzību viņš drīz tika nogādāts Maskavā, bet vēlāk ar vilcienu ieradās ārstēties Rīgā. Tomēr Taizemē viņš labprāt atgrieztos.
"Taizemē ir tāds skaistums! Tā ir tīra eksotika. Man tur viss patika – daba, ēdiens, zemūdens pasaule. Tā ir pasakaina zeme, smaidīgi cilvēki. Tur dvēsele atpūšas," sajūsmā ir tālās zemes cienītājs.
Vladimirs labprātāk skatās nākotnē. Jaunajā gadā Vladimirs sev un citiem vēl labu vasaru, lai var daudz burāt, veselību un veiksmi ģimenei.
