Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida skaidroja, ka “kontaktpersonas ir visas tās personas, kuras ir tieši vai netieši bijušas kontaktā ar saslimušo personu”.
“Veicot slimnieku aptaujas, noskaidrojam par visām tām personām, kuras varēja būt pakļautas inficēšanās riskam – vai nu atradušās vienā telpā ar infekciozo personu, vai nu arī viņām ir bijis kāds netiešs kontakts, kur varēja būt iespēja inficēties,” stāstīja Geida.
“Tā kontaktpersona ir tā persona, kurai ir iespēja saslimt, un līdz ko kontaktpersonai parādās kādas no slimības pazīmēm, tad būtu vēlams, lai arī mājinieki tajā brīdī savus kontaktus ierobežo,” norādīja Geida.
“Ir bieži bijušas situācijas, kad kontaktpersonas kontaktpersona kļūst dažreiz par slimnieku,” atzina Geida.
Bet kā rīkoties mājiniekiem, ja ģimenē kādam ir piešķirts kontaktpersonas statuss?
“Pašlaik mēs apskatām tiešās kontaktpersonas, kuras ir bijušas kontaktā ar iespējamo infekcijas avotu. Ja tas ir kāds skolēns, kura klasē ir saslimis vai nu kāds klasesbiedrs, vai kāds no pasniedzējiem, skolotājiem, tad karantīna un kontaktpersonas statuss ir piemērots tikai tām personām, kas bijušas tiešā kontaktā.
Mājiniekiem karantīna un kontaktpersonas statuss netiek noteikts,” skaidroja SPKC pārstāve.
“Ja tas ir bērnudārznieks, tad noteikti vienam no vecākiem, sadarbojoties ar ģimenes ārstu, var atvērt darba nespējas lapu. Protams, ka vienu bērnu mājās nedrīkst atstāt,” norādīja Gieda.
