Cīņai ar latvāņiem galu vēl neredz

10 500 hektāru – aptuveni tik lielu zemes platību Latvijā aizņem veselībai bīstamie un indīgie augi – latvāņi. Katru gadu vairāki cilvēki no to sulas gūst apdegumus un vairāki ar neatliekamo medicīnisko palīdzību tiek nogādāti arī Valsts apdegumu centrā Rīgā.

Latvāņus iznīcināt ir ļoti grūti, un agrāk valsts bija uzņēmusies to darīt, taču pirms diviem gadiem valsts budžeta finansējums cīņai ar latvāņiem atteikts, un kopš pērnā gada atbildība par tiem jāuzņemas pašvaldībām, izstrādājot īpašu plānu, kā ierobežot latvāņu izplatību, un par darbiem maksājot no savas kabatas.

Šonedēļ neatliekamā medicīniskā palīdzība sniegta kādam 55 gadus vecam vīrietim Zemgalē, kurš, pļaujot latvāņus bez aizsardzības līdzekļiem, no to sulas guvis abu roku, plaukstu, muguras un vēdera ķīmiskus apdegumus. Šogad šis ir pirmais gadījums, kad neatliekamā medicīniskā palīdzība steigusi pie cietušā no latvāņiem, taču ik gadu vasarā no latvāņu sulas apdegumus guvušu cilvēku esot vairāk, un reizumis cietušais jānogādā arī Valsts apdegumu centrā Rīgā.

Mediķi aicina īpaši par augumā lielo augu bīstamību stāstīt bērniem. „Lielākoties šādas nelaimes notiek, mēģinot latvāņus apkarot pašiem savā ceļā, savā veidā, ar savām zināšanām,” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.

„Gan pļaujot, dažādi citādi iznīcinot un rezultātā gūstot apdegumus. Tāpat apdegumus šādā veidā var gūt tie cilvēki, kuri neatpazīst latvāņus. Protams, jādomā arī ir par bērnu drošību, tāpēc es aicinātu arī vecākiem saviem bērniem izstāstīt, parādīt fotogrāfijās vai internetā bildes, vai arī dabā, ja tas iespējams,” klāsta„ātrās palīdzības pārstāve.

Indīgie augi visvairāk izplatījušies Latgalē un Vidzemē, kopumā tie aizņem pat vairāk nekā 10 500 hektāru Latvijas zemes, kas pieder gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī fiziskām personām.

Par latvāņu ierobežošanu un iznīcināšanu atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas iepriekš – līdz 2012.gadam – īstenojusi latvāņu ierobežošanas programmu. Taču 2013.gadā valdība finanšu līdzekļu trūkuma dēļ programmas pagarināšanu neatbalstīja.

Faktiski latvāņu ierobežošanu pašlaik uzrauga Zemkopības ministrija, kas pārrauga pašvaldības, kurām pieder liela daļa zemes, uz kā aug latvāņi. „Kā jau likumā ir teikts – katrs zemes īpašnieks jeb valdītājs ir atbildīgs par savām zemes platībām un viņam ir arī tās jākopj,” saka Zemkopības ministrijas pārstāve Zanda Miltiņa. „Mēs katrs pats savu sētu, pagalmu kopjam, bet ļoti daudz ir šīs bezsaimnieku platības, pašvaldību platības, valsts īpašumos, kur arī ir tā, ka cilvēki sūdzas, kāpēc man ir[jākopj], bet pašvaldība pati savas platības [nekopj]? Jā, ir pašvaldības, kas sūdzas par to, ka blakus [esošā] pašvaldība necīnās, bet viņi cīnās. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” norāda Miltiņa.

Pašvaldībām gan cīņā ar latvāņiem ir diezgan atšķirīgi rezultāti. Kā labo piemēru Zemkopības ministrija min Siguldas novadu. Tajā latvāņi aug apmēram 600 hektāru platībā, taču novads ir izstrādājis indīgo augu izplatības ierobežošanas plānu un to aktīvi īsteno. „Strādāju astoto gadu pie latvāņu ierobežošanas, un šajās teritorijās, kur šos ierobežošanas pasākumus mēs esam sākuši veikt pirms astoņiem gadiem, tad, ja pirms astoņiem gadiem šajās teritorijās bija latvāņi pāri manam augumam – divu un trīs metru augumā, tad šobrīd mēs viņus saglabājam rozetes formā,” par paveikto stāsta Siguldas novada domes galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.

Visvairāk latvāņu ir Madonas novadā, sevišķi Barkavas pagastā. Tur latvāņi aizņem aptuveni 1500 hektāru zemes, taču aktīva cīņa ar augu izplatības ierobežošanu nenotiek finanšu trūkuma dēļ, saka Madonas novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts.

„Nekāda aktivitāte nenotiek šobrīd. Faktiski tādai aktīvākai cīņai ar latvāni galvenā problēma tomēr ir tas pats finansējums, kā jau visās lietās,” atzīmē Vilšķērsts. „Zemnieki jau savas platības apstrādā, uz apstrādātām platībām latvānis arī iznīkst pats no sevis, ja viņu regulāri kustina. Problēma ir tās platības, kas netiek apstrādātas – tie ir grāvji, meži,” skaidro Madonas novada domes izpilddirektors.

Latvāņus iznīcināt vienas vasaras laikā neesot iespējams, taču tā izplatību var ierobežot ar vairākām metodēm. „Mehāniskā ierobežošana, kas ietver pļaušanu, aršanu, zemes apstrādi, izduršanu; tad ir bioloģiskās metodes, kur neļauj latvānim pēc tam atjaunot savu augšanu, sējot iekšā dažādas graudzāles un citus augus, kas konkurē ar latvāni,” uzskaita Valsts augu aizsardzības dienesta augu karantīnas speciāliste Arta Garkāje.

Latvāni var ierobežo,t arī smidzinot uz tā speciālas ķīmiskas vielas, bet ar tām pilnībā iznīcināt indīgo augu ir grūti, tā latvāni var tikai apdedzināt.

Sosnovska latvāņus savulaik Latvijā ieveda padomju varas gados, cerot ar šiem augiem barot govis. Vēlāk tie turpinājuši strauji izplesties lauku teritorijās. Sosnovska latvānis, kas visbiežāk sastopams Latvijā, ir cilvēka veselībai bīstams, jo tā sula satur indīgas vielas un var radīt nopietnus ādas apdegumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti