Cīņā ar astoņzobu mizgrauzi palīdz putnu būrīšu izlikšana mežos

Pēc 2005.gada viena no postošākajiem orkāniem, kāds Latvijā bijis piedzīvots, tika sagāzts milzīgs daudzums koku, kuros attīstījās  astoņzobu mizgraužu kolonijas. Tie savu populāciju palielināja vismaz 10 reižu. Dabas glābēji veica vairākus pasākumus, lai šo kaitējumu, ko nodara astoņzobu mizgrauzis, samazinātu. Viens, šķietami vienkāršs pasākums ir putnu būrīšu izlikšana mežos.

Eksperts Indulis Brauners atzīst, ka astoņzobu mizgrauzis ir uzskatams par lielāko mežaudžu kaitēkli, kas var radīt vislielākos postījumus, jo astoņzobu mizgrauzis var savairoties vienā vietā un aizlidot līdz pat 80 kilometru attālumam citur.

Katru gadu kaitēkļu ietekmē bojā iet ap diviem tūkstošiem hektāru meža. Egļu astoņzobu mizgrauzim aizvien biežāk ir situācija, ka gadā tiek radītas divas mizgraužu paaudzes – tas notiek ļoti siltās vasarās.

Pēc spēcīgajām vējgāzēm 1969.—1973. gados masveidā savairojās astoņzobu mizgrauzis, un to darbības rezultātā nokalta ap 10 000 hektāru egļu.

Pēc 2005.gada vētras tika izlikti ap 10 000 slazdu. Un mizgrauži bija no meža jānes laukā ar spaiņiem.

"Veicām izpēti, izziņas procesu un ierobežošanas pasākumus. Tādā veidā esam izdarījuši daudz ar it kā necilām lietām, bet lielu darbu," atzīst eksperts.

Cīnoties ar mizgraužiem un egļu mūķenem, un citiem meža kaitēkļiem, nākas piedomāt arī par daudz lielākiem un spēcīgākiem dzīvniekiem un to nodarījumu jaunaudzītēm.

"Lai brieži nebojātu atjaunojamās jaunaudzes, tās katru rudeni tiek apstrādātas ar repilentiem, kas ir līdzekļi dzīvnieku atbaidīšanai. Šis konkrētais sastāv no līmes un smilšu maisījuma, kas rada dzīvniekam nepatiku ēst dzinumus," rāda  Brauners.

Kad repilents ir izdarījis savas aizsargfunkcijas kociņam, tam augot, ļoti gards pārnadžiem šķiet koka stumbrs, un tāds grauziens stumbrā var sakropļot visu kociņu.

"Esam ilgi meklējuši un atraduši risinājumu, kādā veidā var veikt stumbru aizsardzību, lai dzīvnieki nebojātu stumbrus. Mehānisks šķērslis, kur viņš netiek līdz kokam, ir lente ar caurumiņiem, kas nodrošina elpošanu. Kokam nekas ļauns nenotiek, jo, augot plašumā, tas izplešas. Vajadzīgi septiņi gadi, kamēr veidojas kreves miza, un šo laika periodu mehānisms nodrošina, bet pēc tam tā ir bioloģiskā plastmasa," atklāj eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt