Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” nupat saņēmusi tiesas lēmumu, ar ko atteikts atcelt LMA piebūves nodošanu ekspluatācijā. Sūdzības iemesls bija pacēlāji, kas uzstādīti izglītības iestādes jaunajā piebūvē. Apeirona pārstāvji apgalvo, ka tie konstruēti, nedomājot par to, kādas ir vajadzības cilvēkiem ar invaliditāti.
"Es esmu braucis ar augstākiem amerikāņu kalniņiem Eiropā. Tur sajūta bija daudz drošāka nekā šeit. Tas ir tik ekstrēms pasākums - sēžot ratos, vari pakrist, aizķeroties aiz akmentiņa, bet šeit, sēžot augšā, sajūta ir vienkārši pretīga," LTV raidījumam "Rīta Panorāma" par jauno pacēlāju funkcionalitāti stāsta Aigars Bolis.
Kad pārdzīvojums un emocijas mazliet noplakušas, Aigars saka, ka, viņaprāt, Mākslas akadēmija nokļuvusi ķīlnieka lomā:
"Patiesībā kļūdījies ir arhitekts, kurš uztaisījis nepareizu projektu un ar savu parakstu apliecinājis, ka viss sakrīt ar Latvijas būvnormatīviem. Tā ir viena nozieguma daļa, un otra daļa - būvvalde pieņēma šo projektu, akceptēja, izsniedza būvatļauju, ļāva tapt šim veidojumam."
Akadēmijas vadība gan pārmetumus neatzīst. "Risinājums ir, un tas atbilst spēkā esošajiem būvnormatīviem, kuri min, ka pārbūvētai, rekonstruētai ēkai, vēsturiskās ēkās var būt arī pielāgoti risinājumi," skaidro LMA prorektors Andris Teikmanis.
"Mums pagājušo gadu bija izstāde, no Ņujorkas mākslinieks, arī cilvēks ar ierobežotām kustībām. Viņš normāli uzbrauca augšā un teica, ka Ņujorkā vides pieejamība ir vienkārši kriminālā veidā. Šeit mēs darījām pēc labākās sirdsapziņas. Protams, uzlabosim, ja ir kaut kādas lietas piefiksētas," stāsta LMA rektors Aleksejs Naumovs.
"Apeirona" pārstāvji norāda, ka, izbūvējot pacēlājus, likums ir ievērots pēc burta, nevis pēc gara. Cilvēks ratiņkrēslā šīs palīgierīces var izmantot vien tad, ja kāds viņam palīdz. Un tādēļ būtu pārspīlēti teikt, ka akadēmijas jaunā piebūve kļuvusi patiešām pieejama ikvienam.
"Ir uzšūts mētelis, kuram ir piedurknes, kuram ir pogas, apkaklīte un kabatas, bet viss ir ačgārni. Mēs redzam, ka ir pacēlāji, uzkļūšana, bet tas formāts, kādā veidā tas ir pasniegts, ir pilnīgi nelietojams," vērtē Aigars Bolis.
Neskatoties uz to, ka tiesa noraidījusi jau trešo "Apeirona" prasību pret Mākslas akadēmiju, organizācija negrasās padoties un sola, ka savu taisnību, iespējams, centīsies pierādīt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tikmēr akadēmijas vadība norāda, ka strīdu vietā daudz auglīgāks būtu dialogs, un iestāde ir atvērta sadarbībai, ja vien pretējā puse izrādīs šādu vēlmi.
"Ja ir kaut kādas lietas, ko varam uzlabot, mēs, protams, esam atvērti un darīsim un paskatīsimies, lai tiešām tur viss ir kārtībā," Latvijas Televīzijai sacīja LMA rektors Aleksejs Naumovs.
Strīdi par LMA pieejamību patiesībā izgaismo daudz lielāku problēmu - vides pieejamība Latvijā netiek pienācīgi risināta valstiskā līmenī. Daudzi cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslos un dzīvo daudzdzīvokļu namos, tajos jūtas kā ieslodzījumā.
