“Pietiek ar pieciem līdz desmit riekstiņiem dienā vai vienai saujai dienā. Tas būtu pieņemams daudzums, ko ikviens no mums varētu lietot savā uzturā,” skaidroja Širina.
Rieksti galvenokārt ir vērtīgo tauku, tostarp Omega 3 un Omega 6 taukskābju, avots. Tauki veido aptuveni 60% no riekstu sastāva. Bez taukiem riekstos ir arī olbaltumvielas, vitamīni, minerālvielas, antioksidanti un šķiedrvielas.
Valriekstos ir vairāk vērtīgo tauku, jo sevišķi Omega 3 taukskābes. Tikmēr veģetāriešiem un vegāniem uzturā būtu jāiekļauj zemesrieksti, jo tajos ir daudz olbaltumvielu.
“Ja mēs runājam par minerālvielām, tad tās itin daudz satur Brazīlijas rieksti – ik pa laikam pietiek ar vienu līdz diviem riekstiņiem dienā. Lai ēdienkarti papildinātu ar vērtīgo selēnu vai kalciju, veģetārieši un vegāni šo riekstu varētu iekļaut uzturā, un tas būtu vērtīgi,” vērtēja Širina.
Speciāliste vienlaikus piebilda, ka kalcijs no tiem mūsu organismā neuzsūksies tikpat labi kā no dzīvnieku valsts produktiem. Tas tāpēc, ka rieksti satur daudz šķiedrvielu un arī kādu īpašu vielu – fitātu, kas kavē kalcija uzsūkšanās procesu: “Ar riekstiem varētu uzņemt aptuveni 10–20% kalcija dienas devu. Ar Brazīlijas riekstiem to izdarīt būtu visvienkāršāk, tur tiešām ir daudz vairāk kalcija, zemesriekstos būs mazāk kalcija, bet tomēr tos varētu vairāk lietot uzturā, piemēram, vegāni.”
Tikmēr īpaši daudz šķiedrvielu satur lazdu rieksti. Savukārt pistācijas, lazdu un ciedru rieksti satur īpaši daudz dažādu antioksidantu, kas mūsu organismam palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem.
“Nav viena tāda zelta rieksta, kuru vajadzētu lietot. Tiešām tas ir mikslis, kurš būtu ieteicams ik dienu,” secināja uztura speciāliste.
Pirms iegādāšanās, riekstus rūpīgi jāapskata. Piemēram, ja tie izskatās sausi, jau “padzīvojuši” vai pat mainījuši krāsu, tos nevajadzētu pirkt. Šādi rieksti ir zaudējuši daļu uzturvērtības.
Vislabāk ir ēst svaigus, nevis grauzdētus riekstus, jo grauzdēšanas procesā tie var zaudēt ap 10% no to uzturvērtības. Taču, ja tomēr ir vēlme riekstus grauzdēt, Širina ieteica to darīt temperatūrā, kas nepārsniedz +160 grādus.
Atsevišķas publikācijas internetā vēsta, ka labi ir lietot uzturā iepriekš izmērcētus riekstus, tad organismam tos it kā ir vieglāk sagremot. Uztura speciāliste norādīja, ka zinātniska pamatojuma šādam apgalvojumam gan nav: “Ja cilvēkam pašam liekas, ka viņam šie rieksti nerada smaguma sajūtu vai sliktu dūšu, ja viņam šķiet, ka tādā veidā šie rieksti labāk pārstrādājas, tad noteikti, ka mērcēt var.”
Savukārt sālīti rieksti ir našķis un ikdienā tos nav ieteicams ēst. “Vienīgā labvēlīgā kombinācija, kas varētu būt, ir rieksti tumšajā šokolādē. Bet arī atceramies par to daudzumu – pietiek līdz 10 riekstiņiem vai vienai saujai dienā,” uzsvēra Širina.
