Vispopulārākais no tiem ir visiem zināmā limonāde „Coca - Cola”. „Džons Pembertons izgatavoja dzērienu mājās, un tajā iekļāva praktiski visu, kas bija pie rokas,” stāsta Farmācijas muzeja pārstāve Tatjana. Sastāvdaļu vidū bija arī kolas riekstu ekstrakts, ko mūsdienās pazīst kā kokaīnu. „Kad vēl nebija īsti zināms, kādu kaitējumu nodara narkotikas, tās bieži popularizētas kā medicīniski līdzekļi,” paskaidro Tatjana.
Arī opijs 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā sākumā bija plaši reklamēts un arī lietots. Piemēram, mātēm tika reklamēti opija pilieni, kad nāk zobiņi, lai bērni nomierinās. Tas bija nopērkams un plaši reklamēts - māte un mazs apaļīgs zīdainītis, bet īstenībā reklāma ir par opiju. Arī pagājušā gadsimta 1950. gados tika reklamētas lietas, kas šodien liekas absolūti neiedomājamas. Piemēram, amfetamīni.
Savs īsts brīnumlīdzeklis savulaik bijis arī Latvijā un tas ir melnais balzams. „Šī reklāma mums stāsta - tas noderīgs dažādos gadījumos, kā pie drudža, vēdera, zobu un galvas sāpēm, locekļu apdedzinājumiem, apsaldējumiem un mežģījumiem, arī pie baltās un sarkanās rozes, audzēju, kodumu, baltās rijējuguns, roku un kāju lūzumu gadījumos un īpaši pret slēgtiem, durtiem un kapātiem ievainojumiem. Vislabākais no tā visa ir - visbīstamākos ievainojumus tas dziedē piecās, augstākais sešās dienās. Tā kā klasisks brīnumlīdzeklis un arī pircēju ļoti iecienīts,” saka P.Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pārstāve Ieva Lībiete.
„Ir jau daudzas lietas gan farmācijā, gan medicīnā, kas sākotnēji ir lietotas un lietotas ļoti labi. To vidū tas pats kokaīns, kas bijis ārkārtīgi populārs zāļu līdzeklis, kopš atklāšanas brīža līdz pat nesenam laikam,” pauž Lībiete. „Bieži vien ar šīm lietām ir tā, ka cilvēki sāk tās lietot ne tādos nolūkos, kādos tas ir paredzēts, vai pavisam citu iemeslu dēļ vai palielinātos daudzumos. Patiess ir tas teiciens - visas zāles ir inde. Bet vai tās ir zāles vai inde, ir atkarīgs tikai un vienīgi no devas,” saka muzeja pārstāve.
Mūsdienās tas liekas gluži neticami, bet arī cigaretes savulaik pozicionētas kā visai veselīgs produkts. „Agrāk bija pieņemami, ka ārsti iesaka, piemēram, „Camel”. Reklamējot cigaretes, operdziedātājs atsaucas uz to, cik ļoti cigaretes palīdz balsij, vai „Marlboro” reklāma, kur mazs bērns saka – „Mammu, pirms tu dusmojies un sarāj mani, labāk uzsmēķē „”Marlboro” un nomierinies, vai, kā „Luck Strike” ir labākā Ziemassvētku dāvana. „Jebkurš būs priecīgs atrast zem eglītes „Lucky Strike”„ - šodien mums tas liekas absolūti nepieņemami,” stāsta Latvijas Universitātes pasniedzēja Marita Zitmane.
Arī mūsdienās reklāmas iespaidā dažādām precēm neapzināti piedēvējam pārdabiskas īpašības. Vēl pirms neilga laika visiem bija skaidrs, ka labākā dāvana vecmāmiņai ir Bitnera balzams, un bērniem ir veselīgi no rīta un vakarā dzert zivju eļļu. Galu galā, iespējams, kāds no produktiem, ko lietojam, nemaz tik veselīgs nav. „Protams, ka arī šodien nevar teikt, ka mēs zinām visu. Ir jauni produkti, kas parādās, un šo produktu ietekmi mēs sapratīsim vēlāk. Arī diskusija par elektromagnētiskajiem viļņiem un to ietekmi. Tagad tas mums liekas absolūti normāli, bet varbūt pēc 20 gadiem neviens mobilos telefonus nelietos, jo izrādīsies, ka tie ir ārkārtīgi bīstami,” saka Zitmane.
Iespējams, ka kaut kad nākotnē zinātnieki atklās, ka kāds no produktiem, ko lietojam ikdienā mūsdienās, nemaz tik veselīgs nav.
