Burtnieku, Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas novadu parakstītā vienošanās paredz arī sadarbību infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā, vides aizsardzībā, kā arī tūrismā. Bet galvenais jautājums ir Salacas un Burtnieka ezera apsaimniekošana un aizsardzība.
No Burtnieka līdz jūrai – šī frāze, parakstot pašvaldību sadarbības līgumu, izskan vairākkārt. Un ne bez iemesla, jo Salaca ir vienojošais visiem četriem novadiem. Līdz šim, kā saka institūta „Bior” iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks, nedomājot par kopīgām interesēm, pasliktinās gan Burtnieka ezera, gan Salacas stāvoklis.
„Pašvaldībām droši vien intereses ir dažādas, bet jāveic un jāplāno saimnieciski risinājumi baseina līmenī, nevis kā viduslaikos – viena barona īpašumā,” saka Birzaks.
Jāņa Birzaka apkopotā informācija, ar kuru varēja iepazīties arī četru Salacas baseina novadu pārstāvji, ir visai skaudra - lašu mazuļu skaits Salacā sarucis, to nozveja ir pat pārāk niecīga un liecina par lašu skaita samazināšanos; Burtnieka ezers, no kura iztek Salaca, aizaug un tajā zied zaļaļģes, savairojušās arī zivis, kas nenāk par labu lašiem.
Burtnieku novada attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Auziņa kā vienu no problēmām saskata to, ka līdz šim ezeram nav veikts nopietns izpētes darbs - jā, ir mēģināts to tīrīt no aizaugšanas, bet tāda nopietna darbības plāna nav bijis. Tagad kopā ar zinātniekiem šī izpēte ir uzsākta.
„Zinātnieki tagad sistemātiski ievāc datus. Mums ir sadarbība ar Somijas zinātniekiem, kam ir daudzu gadu pieredze ezeru atveseļošanā, viņiem ir shēma, kas strādā, ir piemēri, ka Burtniekam līdzīgu ezeru atjaunina,” stāsta Auziņa.
Burtnieku novada pārstāve arī atzina, ka vienai pašvaldībai iegūt finansējumu tik liela ezera sakopšanai ir pagrūti, bet sadarbība to var mainīt.
Savukārt Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs vienošanos saista ar Salacas kā lašupes saglabāšanu, lai nebūtu tā, ka Salacgrīvas teritorijā Salacā ielaiž lašu mazuļus, bet upes kopējā kvalitāte nav tiem labvēlīga.
Līguma parakstīšanas reizē izskan konkrēti veicamie darbi - būtu nepieciešams likvidēt bijušās papīrfabrikas aizsprostu Salacā pie Staiceles, kopīgu uzmanību veltīt maluzvejnieku aktivitāšu ierobežošanai, kā arī varbūt veidot kopēju aģentūru, kas rūpētos par upes apsaimniekošanu un tūrisma infrastruktūru. Bet to, vai sadarbības līgums nepaliks tikai labas apņemšanās līmenī, rādīs laiks.
