Pagājušajā nedēļā, raidījums "4 studija" vēstīja par pensionāru ar speciālām vajadzībām - Kļaviņa kungu, kurš jau ilgus gadus cīnās par iespēju pastāvīgi izkļūt no dzīves vietas. Šis stāsts aizkustināja Latvijas sabiedrību.
Jānis Kļaviņš pēdējos 10 gadus pārvietojas ratiņkrēslā veselības problēmu dēļ. Jau trīs gadus viņš cīnās ar birokrātiju, lai varētu patstāvīgi izmantot nobrauktuvi, kuru izbūvējis pats bez saskaņošanas būvvaldē. Līdz ar to nobrauktuve skaitās nelikumīga. Turklāt pensionāram pēc mājas iedzīvotāju sūdzībām piespriests administratīvais sods par uzcelto būvi.
"Tai ir jābūt likumīgai, es esmu to uzbūvējis, lai tiktu ārā - sociālajā vidē, un tas ir mans mērķis," Latvijas Televīzijai skaidro Jāņonkulis.
Cēsīs Jāņa kunga situāciju apspriež visi. Arī pilsētas mērs vēlējās izteikt savu viedokli. "Mēs esam spēruši soli pretim Kļaviņa kungam - izmantot šo būvi, pretim likuma visprecīzākajam burtam," saka Cēsu mērs Jānis Rozenbergs ("Vienotība").
Kļaviņa kungs pašizbūvēto nobrauktuvi nav izmantojis jau kopš pagājušā gada oktobra: "Nu, kā es varu izmantot, ja tā nav nobeigta? Ja man ir liegts to lietot?"
Pēc raidījuma "4.studija" iejaukšanās, Kļaviņa kunga kaimiņi savu viedokli par būvi ir mainījuši un nedēļas laikā devuši savu piekrišanu, lai beidzot varētu nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju un būvi atzīt par legālu. No 36 dzīvokļiem 30 atzīst, ka Kļaviņam jātiek ārvidē.
"Mēs atduramies pret to, ka likums ir radīts cilvēkiem. Šajā mājā dzīvo arī citi cilvēki un viņiem ir savi iebildumi. Šajā brīdī pašvaldība ir tā, kas to mēģina sabalansēt."
Tikmēr Kļaviņa kungs sajutis ievērojamu sabiedrības atbalstu: "Man tik daudz zvana, ka asaras birst. Cilvēki saka - malacis, Jāni, celies un ej! Tas ir invalīdu spārnotais teiciens." Pensionārs un invalīds atzīst, ka nemaz citādāk nevar dzīvot un ir gatavs celties un iet.
Noskatoties stāstu, Latvijas Televīzijas kolēģi nolēma Jāņa kungu atbalstīt un viņa vietā samaksāt pašvaldības uzlikto sodu par nelikumīgo būvi. Cilvēki saziedoja soda naudai un pasniedza dāvanu no Latvijas Televīzijas.
"Mīļā sirsniņ, par šo mēs parunāsim! Ņemiet atpakaļ!" atturīgs ir Kļaviņa kungs: "Mīļā Inesīt, nē nē nē! Tā nedrīkst darīt!" Viņš arī saprot, ka ir saņēmis sabiedrības atbalstu un jācīnās līdz galam: "Protams, risināšu! Es gribu teikt arī jums paldies, ka ar savu iniciatīvu jūs esat palīdzējuši mums visiem, kaimiņiem, pašvaldībai, arhitektam, lai jau šodien mēs spertu soli uz sasniedzamu rezultātu.Tā konfliktsituācija ir ilgusi gadiem, bet tagad mēs redzam, ka tas var notikt, un es gribu jums teikt paldies!"
Pilsētas mēram tas dara tikai godu - nevis izvairīties no atbildības, bet atzīt nepilnības pašvaldības darbā. Tomēr paliek neērtais jautājums, kāpēc šāda situācija ilgusi gadiem.
"Ikviens likums nosaka, ka pašvaldību darbinieki strādā cilvēka labā. Šī situācija liecina par to, ka darbinieki nevēlas uzņemties atbildību. Tā ir šaura likuma izpratne un nevēlēšanās situāciju risināt pēc būtības. Vieglāk ir pateikt, piedodiet, likumos ir rakstīts šādi, un es neko nedarīšu," situāciju vērtē Valsts kancelejas direktores vietniece Laine Kučinska.
Cēsu gadījums ir kā skaudrs atgādinājums katram valsts vai pašvaldības ierēdnim, ka zem likuma burta ir atrodama arī cilvēcība.
