Centrālās stacijas uzgaidāmo zāli neatjaunos, soliņus izvietot neplāno

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uzgaidāmā zāle jau ilgu laiku ir slēgta, arī soliņu stacijas iekštelpās ārpus komerciālās zonas tikpat kā nav. Ko darīt cilvēkam, kuram vilciens jāgaida ilgāku laiku, bet kafejnīcas un veikalus viņš apmeklēt nevēlas? Šis jautājums aktualizējas ik pa laikam, arī Latvijas Radio saņem neapmierināto pasažieru zvanus. Uzņēmumi „Latvijas dzelzceļš” un „Pasažieru vilciens” savukārt skaidro, ka neizjūt pasažieru pieprasījumu pēc uzgaidāmās telpas. Galvenais iemesls tās slēgšanai bijusi nespēja tikt galā ar bezpajumtnieku problēmu.

Darbdienas pēcpusdienā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas iekštelpās valda ierastā kņada. Daļa cilvēku steidzīgi dodas uz vilcienu, citi apmeklē veikalus un pusdieno, bet viena daļa līdz vilcienam kavē laiku, vienkārši atspiedušies pret ēkas kolonām vai piesēdušies uz apmalītēm pie kasēm, kuras ir slēgtas, jo parastu soliņu ārpus kafejnīcām stacijas ēkā tikpat kā nav.

Dodos lūkot, kas notiek uzgaidāmajā telpā, kas atrodas stacijas 3.stāvā, bet tā ir slēgta, durvīm priekšā piekaramā atslēga un uzraksts „Zāle slēgta tehnisku iemeslu dēļ”. iekšā var redzēt labi atpazīstamos koši zaļos un dzeltenos plastmasas krēslus, ko pavisam tukšus pa milzīgajiem logiem apspīd spožā marta saule.

Vai vilcienu pasažieri soliņu neesamību uztver kā trūkumu – to vaicāju uz perona sastaptiem cilvēkiem.

„Neviena soliņa nav uzgaidāmajā telpā, mani tas neapmierina. Es, piemēram, uz kafejnīcām nestaigāju, man nav tik daudz naudiņas. Bet gaidīt ārā? Nu, labi šodien saulīte spīd, bet ziemā, kad kādreiz pusstunda jāgaida, nav kur apsēsties iekštelpās. Tā kā man tas būtu ļoti nepieciešams,” saka Vija.

Līdzīgs ir vairāku sastapto vecāka gadagājuma cilvēku viedoklis, bet jaunieši Jana un Juris atzīst, ka tā ir problēma, bet, viņuprāt, lielāka skaita soliņu uzlikšana vai uzgaidāmās telpas atvēršana arī nebūs risinājums:

„Ir jau dažas vietas, kur apsēsties, bet tur jau sēž cilvēki, kuriem blakus vienkārši negribas sēdēt. Nu tādi… Nelietosim to vārdu, bet tādi, ka tu paej garām, tu saproti, ka, lai arī cik ļoti tev sāpētu kājas, tu vienalga tur negribi sēdēt, jo tā smaka… Problēma tā ir, bet kā risināt… Jo, ja uztaisīs vairāk soliņu, atkal ies tie tur sēdēt, neies neviens vecais cilvēks vai kāds, kam ir ilgi jāgaida uz vilcienu”.

Tieši nespēju tikt galā ar bezpajumtnieku problēmu kā galveno iemeslu uzgaidāmās telpas slēgšanai min arī „Latvijas dzelzceļa” pārstāvis Māris Ozols. Telpa savu nozīmi zaudējusi arī tāpēc, ka Rīga vairs nav tranzīta punkts starptautiskajiem pārvadājumiem, un tās atrašanās vietā vairs nav intensīvas cilvēku plūsmas.

„Telpu mēs esam slēguši, jo pēc tās nav bijis liela pieprasījuma. Parastie cilvēki -  pasažieri - to nebija iecienījuši un faktiski tur neatradās, savukārt iecienījuši to bija tieši bezpajumtnieki, kuri saules staros tur gāja sildīties no rīta līdz ar stacijas atvēršanu, kas attiecīgi telpas padarīja nepievilcīgas citiem cilvēkiem,” saka Ozols.

Pie tam – pēc Māra Ozola teiktā – tieši mediji ir tie, kas laiku pa laikam aktualizē šo tēmu par uzgaidāmās telpas nepieciešamību, „Latvijas dzelzceļš” savukārt nav saskāries ar kādu lielu cilvēku neapmierinātību šajā ziņā. Arī akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” pārstāve Ieva Miežubrāle atzīst, ka uzņēmums nesaņem signālus no klientiem, ka viņi izjustu uzgaidāmās telpas vai sēdvietu trūkumu.

Tas nešķiet loģiski, ja tik plašā ēkā kā stacija nav elementāras atpūtas zonas, uzskata funkcionālā dizaina eksperte, Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele, viņasprāt, nespēja tikt galā ar bezpajumtnieku problēmu nevar būt attaisnojums sēdvietu trūkumam:

„Ja tā ir vienīgi cīņa ar cilvēkiem bez pajumtes, tādēļ vien nevarētu atstāt visus pārējos pasažierus bez sēdvietām. Bet problēma, ka stacijas un lidostas ir pārvērtušās par milzīgiem lielveikaliem, nav tikai Latvijas liga - to mēs sastopam arī citās vietās.”

Pilnīgi iespējams, ka jautājums par uzgaidāmo zāli un sēdvietām atkal nopietni aktualizēsies un varbūt arī tiks sakārtots līdz ar „Rail Baltica” darbības uzsākšanu, kad Rīgas stacija atkal kļūs par starptautiska maršruta sastāvdaļu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti