Braucot no Vecates laivu bāzes pa Salacas izteku līdz ezeram brīžam paveras romantisks skats - plaši, kā milzīgā pļavā zied dzeltenās un baltās ūdensrozes. Makšķernieku skolas vadītājs Ojārs Beķeris gan nosaka, negribētos, lai ezera vietā pēc gadiem būtu dzērveņu purvs. Aizaugšana arī ir viena no Burtnieka problēmām.
"Samazinās visa šī ūdens masa Burtnieka ezerā, kas ir tas faktiskais drauds un to var redzēt - tās piecas barojošās upes vairs nepienes tik daudz to ūdeni. Mums ir bažas, ka pēc gadiem 400-500 šeit var būt jau tāds purviņš. Mēs redzam katru gadu, par cik samazinās krasta līnija," stāsta Beķeris.
Situācijā, ka pazeminās Burtnieka ezera ūdens līmenis, sava vaina, kā atzīst Makšķernieku skolas vadītājs, ir arī intensīvajai mežu izciršanai.
"Zinot šo lielo tehniku ar šiem lielajiem riteņiem, tur paliek tādas kā mazas upītes, kas izžūst turpat un veido arī pārrāvumu avotiņiem. Pa Rūjas krastu pastaigājot, var redzēt, ka šis izcirtums ir pārrāvis visus šos mazos strautus, tas veido tādas pančeles, kuras izžūst," tā Beķeris.
Zinātnieki jau trešo gadu arī pēta Burtnieka ezeru, tā zivju krājumus un secinājums ir viens – pārāk liels balto zivju īpatsvars, kas arī ietekmē kopējo ūdenskrātuves ekosistēmu.
"Tās ir stipri par daudz un tā masa to zivi padara tādu kuslāku vai lumpenizē, viņai tā barības bāze vairs tik aktīvi nav jāmeklē. To masu palielinot no plēsīgām zivīm būtu samazinājums šīm mazajām baltajām zivīm, tad rastos kaut kāds līdzsvars," lēš Beķeris.
Burtniekā ir atļauta arī rūpnieciskā zveja. Ik gadu ezera zivju krājumi tiek papildināti, piemēram, šajās dienās Burtniekā ielaisti līdaku mazuļi. Kopumā šovasar paredzēts, ka ezeru papildinās 30 000 mazo līdaciņu. Savukārt, runājot par lomiem, Makšķernieku skolas vadītājs saka, ka daudz kas ir atkarīgs no makšķernieka prasmes un veiksmes.