Brīvību Villijam!

Ronis Villijs ir atkopies pēc pleznas traumas, izaudzis un uzkrājis pietiekoši daudz spēka, lai šodien no Rīgas Zooloģiskā dārza mērotu ceļu uz Ventspili. Ventspilī Villiju gaidīs roņa mūžā nepieredzēta aktivitāte - viņš ar kuģi dosies vairāku kilometru attālumā, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi savā dabiskajā vidē - Baltijas jūrā.

„Ejam meklēt Villiju? Ejam meklēt Villiju! Re, kur ir Villijs! Ir pašā tālākajā stūrī. Visu galvu redzu! Villij…” - Villijs ir pelēkais ronis. Viņš ir pusgadu vecs un vairāk nekā 40 kilogramus smags. Kamēr iedzīvotāji šķendējas par otrdienas rīta lietavām, ronis līksmībā plunčājas pārplūdušajā baseinā. Villijs ir kautrīgs un nerunīgs, tāpēc, ieraugot cilvēkus, aši izraušas no tā un cilpo uz tuvējiem apstādījumiem.

„Bailīgs. Tas ir ļoti labi. Aizskrēja zālē, rododendros, prom no cilvēkiem. Tas ir lieliski, ka viņam ir bail no cilvēkiem! Jā, viņš ir arī ļoti ziņkārīgs. Ļoti interesants dzīvnieks - ziņkārīgs un bailīgs,” - ronēna izdarības komentē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka. Villijs Zooloģisko dārzu kopš pavasara sauc par savām mājām. 2. aprīlī ronēnu ar savainotu pleznu no Tallinas atveda uz Rīgu. Tad viņš bija tikai divas nedēļas vecs un svēra nieka 15 kilogramus. Villijs ir gudrs un ar labu raksturu, tomēr ik pa laikam viņam patīk arī blēņoties. Tā par roni stāsta viņa kopēja Kristīne:

„Nu, Villijs mums diezgan labi uzvedas. Viņam patīk ļoti spēlēties ar šļūteni. Mums tur tāda gara šļūtene, tad viņš ievelk to visu baseinā un satin tādā kamolā, ka pēc tam nākamajā dienā vajag to šļūteni dabūt ārā visu. Un tad viņš pēdējā laikā iemācījies attaisīt durvis, ja viņam nav zivis. Viņš gaida un nevar sagaidīt. Viņš dažreiz attaisa durvis un iet tur tālāk pa visu māju meklēt, kur tad tās zivis ir, un tad bļauj - dodiet, dodiet ēst!”

Šodien ronim Villijam sākas lielā dzīve. Viņš tiks pie atpazīšanas zīmes pakaļējai pleznai un dosies uz Ventspili. Tur viņš uz kuģa „Rānda” mēros aptuveni 15 kilometrus garu ceļu no krasta, kur turpinās dzīvi savā dabiskajā vidē - Baltijas jūrā.

„Viņš grib prom no cilvēkiem, viņš grib jūrā. Tā kā brīvību Villijam! Brīvību Villijam, un lai peld. Jo ļoti būtiski šinī brīdī palaist, nenokavēt , vasarā palaist laicīgi vaļā, lai strādātu saglabājušais instinkts meklēt mājas. Un mājas ir Igaunijā - Sāremā sala,” stāsta Laura Līdaka un trenere Kristīne.

Kamēr Latvijas Radio sarunājas ar abām Zooloģiskā dārza darbiniecēm, Villijs aptuveni desmit minūtes pasauli vēro no apstādījumiem. Tad viņš sadūšojas un lēnām, pavisam neuzkrītoši tuvojas baseinam. Tikpat klusām ronis ienirst, aizpeld līdz slīdkalniņam un omulīgi ieveļas lielajā baseinā, kur peldas roņu meitene Kristīne, saukta par Kristu. Nevēlēšanās draudzēties ar cilvēkiem ir laba zīme roņa izdzīvošanai, tāpēc arī darbinieki ietur distanci, stāsta kopēja Kristīne:

„Viņam savvaļā ienaidnieku nav, tādu dabisko Baltijas jūrā, izņemot cilvēku. Un cilvēks šobrīd būs viņam galvenais ienaidnieks, un no viņa vajag turēties tālāk. Tāpēc arī mēs, kad uzzinām, ka ronis neiet uz kādu zoodārzu, bet tiek palaists brīvībā, mēs arī mazinām kontaktu ar viņiem. Pieradinām, ka zivis jāēd viņam pašam un nevis no rokām. Vispār mazāk kontaktējamies.”

Pēdējos gados vairāk nekā desmit roņu spēkus uzkrājuši Rīgas Zooloģiskajā dārzā un pēcāk devušies atpakaļ uz jūru. Nav ziņu, ka kāds no šiem roņiem būtu aizgājis bojā. Ja krastā atrasts ronis, tas, iespējams, tur tikai atpūšas un nav nepieciešams to lieki traucēt vai glābt. Laura Līdaka piekodina - sev jāpajautā septiņas reizes, vai glābj roni vai savu sirdsapziņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti