Brilles gan ir visizplatītākais redzes korekcijas veids – tās arī esot visa sākuma un pamats. Otrs populārākais ir kontaktlēcas.
Redzes korekciju pielāgo mūsu ikdienas vajadzībām – proti, tam, cik liela slodze ir acīm.Tāpēc uz redzes pārbaudi ieteicams doties pēc sev ierastas darba dienas, mudināja optometriste Detkova.
“Normāli, ja ir pārstrādāšanās, ja ir stress, ja ir nogurums – tas ir normāli nākt [uz pārbaudi] darba dienas beigās. Tādam, kāds cilvēks ir. Nepareizi būtu mēnesi paņemt atvaļinājumu un tā pēdējā dienā, visideālākajā stāvoklī, nosimulēt kaut kādu mākslīgu situāciju un izlikties labākam, nekā mēs esam,” skaidroja optometriste.
Jaunas brilles vai lēcas nereti izraisa galvassāpes un pat reiboņus. Iemesli tam var būt dažādi. Bet pirmais un populārākais ekspertes vērtējumā ir tas, ka ar to palīdzību acis sāk pareizi strādāt.
“Un tagad jūs uzliekat acīm brilles un sakiet – tagad skaties un strādā. Kā jums patiktu, ja jūs būtu pusgadu vai gadu gulējusi uz dīvāna un tad kāds teiktu: “Aizej, nopļauj zāli!” Tātad muskuļiem ir jāsāk strādāt, un sākumā, kamēr [acs muskuļi] iestrādājās, var būt neērtības,” atzina Detkova.
Tāpēc, ka acs muskuļi iemācās strādāt un tiek trenēti, arī brilles vai lēcas jālieto regulāri. Un, jo sliktāk cilvēks redz, jo biežāk to vajag.
Mūsdienās pastāv arī citas redzes korekcijas metodes. Piemēram ķirurģiskas – acī ieoperējot mākslīgu lēcu vai arī veicot lāzeroperāciju, mainot acs virsmas formu. Šīs metodes gan ir neatgriezeniskas.
Vēl viens, iespējams, mazāk zināms, taču efektīvs un bieži pielietojams redzes korekcijas veids ir redzes vingrinājumi.
“Brilles ir kruķis – tās palīdz atstutēties un ieraudzīt, bet muskuļu darba spējas tās neaizvieto,” skaidroja Detkova. “Ir vajadzīgs liels atbalsts vai uztrenēt stiprākus muskulīšus – vai arī otrādi, palīdzēt atslābināt muskuļus pēc darba. Un tam ir speciāli acu vingrinājumi.”
Esperte gan minēja, ka nav tāds universāls vingrojumu komplekss, kas derēs visiem. Katram pacientam ir citas redzes problēmas, kurām arī tiks piemēroti speciāli, tieši viņa acīm mērķēti vingrinājumi.
Lielākoties šādus vingrinājumus, balstoties uz pacienta redzi un sūdzībām, var nozīmēt optometrists. Taču jāņem vērā, ka redzi tie būtiski neuzlabos: “Nē, ja jūs veicat vingrinājumus – pietupienus – jūs nevarat izaugt īsāks vai garāks. Jūsu izmērs, kādi jūs esat, jau ir izveidojies. Var atrisināt tieši muskuļu problēmas, kas ir spēka problēmas, kas nav jārisina ar brillēm. Vingrinājumi neizārstēs, vingrinājumi ļaus lietot acis tā, kā viņas ir jālieto.”
Tiesa, universāls un ikkatram noderīgs padoms ir ievērot redzes higiēnu. Un tas nozīmē acis regulāri atpūtināt.
Vienkāršs un ērti iegaumējams ir tā sauktais “20–20–20 likums” jeb ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes skatīties aptuveni 20 pēdu jeb sešu metru attālumā.
“Tātad mēs stundas laikā ziedojam vienu minūti, lai mūsu muskuļi paspētu atpūsties. Un nevar nostrādāt divas stundas un tad 10 minūtes dzert kafiju, tas tā nestrādā. Ir jābūt šim slodzes un atpūtas režīmam ievērotam,” skaidroja eksperte.
Tāpat jebkurā vecumā ir svarīgi pietiekami daudz laika pavadīt svaigā gaisā.
Optometriste atklāja, ka pasaulē jau pastāv tāds jēdziens kā miopijas epidēmija, kas nozīmē, ka aizvien vairāk bērniem ir nepieciešamas brilles. Un iemesls tam ir pārāk ilgstoša uzturēšanās iekštelpās: “Ja mēs pavērojam mūsu dzīvi – mēs šobrīd esam mazā telpā, mēs neskatāmies tālāk par trim metriem. Es pieķeru sevi, ka, braucot mājās, esot mašīnai pie stūres, es skatos uz priekšā braucošās mašīnas bremžu lukturiem un nevis tālumā. Mēs esam sākuši dzīvot tuvumā.”
Tāpēc, uzturoties ārā, mēs ne tikai elpojam svaigu gaisu, kas uzlabo mūsu organisma darbību, bet arī vairāk laika pavadām, skatoties uz objektiem, kas atrodas arī tālāk par šiem 3 metriem. Tad acis gan tiek trenētas, gan arī saņem pienācīgu atslodzi no skatīšanās tuvumā.
