Botānikas muzeja herbārijā glabājas vairāk nekā 150 000 augu eksemplāru

Daži herbāriji Latvijā ir saglabājušies vairāk nekā 200 gadus, vienā no Latvijas Universitātes herbārijiem atrodas aptuveni 150 000 augu eksemplāri. Daudzi herbārijus atceras no bērnības, kad tie veidoti skolas gados. Taču pavasarī ir iespējams doties dabā un vērot augu plaukšanas un ziedēšanas procesus.

Skolas gados katram ir nācies vākt herbāriju, kad skolotāji kā mājas darbu uzdeva savākt dažādus augus. "Nu skolā starp lapām to kādreiz lika," sacīja raidījuma "Vides fakti" sastaptais Ivars. Savukārt Sandra un Jans zina, ka tās ir saliktas sausas puķes un zari, kuri bija jāvāc arī skolas gados: "Zēni parasti dāvināja visādas puķes, tad visu grāmatās saliku un tagad nesen atradu."

"Es, jā, skrēju pa mežu un zilās vizbulītes, tās jau zied pilnā sparā," sacīja Ivars, tikmēr Intars redzējis sniegpulkstenīšus un atzīst, ka par dabu nezin daudz, bet ļoti patīk.

"Latvijā, mūsu platuma grādos, ir liela bioloģiskā daudzveidība. Mums ir ap 6000 vaskulārie augi, pāri 500 sūnas, protams, nerunāsim vēl par ķērpjiem un visu pārējo," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja AS "Latvijas Valsts meži" (LVC) vecākā meža eksperte Ilze Rēriha.

Lai uzzinātu daudz ko jaunu, jādodas skatīties herbāriju. Latvijas Universitātes (LU) Botānikas muzejā atrodas viens no plašākajiem herbārijiem Latvijā. Tajā glabājās vairāk nekā 150 000 augu eksemplāru. "Herbārijs ir ļoti nepieciešams zinātniekiem, botāniķiem, sistemātiķiem, kas veido augu sarakstus par attiecīgās valsts floru, kas veido noteicējus," skaidro Botānikas muzeja vadītāja Irēna Berga.

Viens no LU herbārijiem ir vākts un krāts vairāk nekā 200 gadu un, pateicoties plašiem herbārijiem, dodoties mežā var lasīt, redzēt un uzzināt, uz ko tad īsti cilvēks skatās. Herbārija vākšana daudziem ir hobijs, bet ir lietas, kas jāievēro.

"Līdzi ir jābūt noteikti kaut kam, ar ko izrakt augus, jo herbārijs ir jāievāc ar visām saknēm, ja nav doma vākt tikai lapas vai kādas citas atsevišķas daļas. Jābūt līdzi kaut kam, kur ievietot augus, vai nu jābūt uzreiz līdzi mapei, kur ievietot augus starp avīžu lapām vai arī prese," stāsta Botānikas muzeja vadītāja Irēna Berga.

Tomēr, pirms kādu augu izrok vai noplūc, jāpārliecinās, vai tas nav aizsargāts un ļoti reti sastopams. Tādu Latvijā ir daudz un viens no šiem retumiem ir kronēts par šī gada augu - čemuru palēks. "Šis augs nav agrais pavasara augs, tas zied parasti vasaras vidū, sastopams pamežā un ir diezgan rets, ir reto augu sarakstā," skaidro botāniķe Berga.

Pirmie pavasara vēstneši ir lazdas, pūpoli, zilās vizbulītes, kosas. Dabā var redzēt, kas ir sācis ziedēt.

"Viens no pirmajiem ziedētājiem ir lazda, un lazdai ir interesanti, ka ir divējādi ziedi. Ne jau no tām skariņām, no tām spurdzēm attīstīsies rieksti. Tie ir tikai putekšņi, tie ir vīrišķie ziedi, tādi dzelteni puteksnīši, kuri nokļūst uz sarkanā ziediņa un no tā tad arī izveidosies rieksts. Tas ir sievišķais zieds. Izrādās, ka zied vēl kaut kas ar drusciņ lielākiem ziediem kā lazdai, un tā ir zilā vizbulīte, kas arī ir viena no pirmajām ziedētājām mežā, lapu koku mežā - tādās auglīgākās augsnēs," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Latvijas Dabas muzeja (LDM) Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.

Vizbulīšu lapas ir saglabājušās no pagājušā gada, lai ziedam būtu no kā ņemt barības vielas. Starp citu,  vizbulītes pumpurs jau rudenī ir sagatavots izplaukšanai un ir pacietīgi gaidījis pavasari, lai to darītu.

Raidījuma "Vides fakti" filmēšanas grupa mežā atrod tautas valodā saukto meža ceriņu, par kuru pastāsta LDM pārstāve Dāniele: "Diezgan neparasti ir tagad tik agrā pavasarī redzēt kaut ko tik krāšņu, košu un sārtu mežā. Tas ir viens no pirmajiem ziedētājiem - zalktene."

Ar zalkteni ir jābūt uzmanīgiem, jo ne tikai vasarā redzamās auga ogas ir indīgas, bet arī pats augs. "Ir gadījies, kad cilvēki grib vākt herbāriju un nokož ar zobiem, un tad nu ir slikti, jo tās indīgās vielas iedarbojas uz mutes gļotādu un pietiek nokost zariņu, lai mutes gļotāda būtu pietūkusi un pāris dienas būs grūti runāt un ēst," skaidro Dāniele.

Pavasarī jādodas uz lapu koku mežu, jo lapu koku mežā ir diezgan tumšs, kad lapas ir saplaukušas un augi cenšas uzziedēt pēc iespējas agrāk un, protams, pirmie pavasara augi ir jāmeklē dienvidu puses nogāzēs, kur saulaināks.

Tie, kuriem šķiet, ka mežā nekas nenotiek, tie kļūdās, jo pirmie augi jau ir sākuši ziedēt, vajag tikai doties dabā un baudīt. Vienīgi jāatceras par atkritumiem, kurus aiz sevis nevajadzētu atstāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt